Sabiedrības dzīve liek cilvēkiem to ievērotnoteiktiem noteikumiem un noteikumiem. Viens no svarīgiem nosacījumiem ir paklausība likumam. Kuru sauc par likumpaklausīgu personu? Kas nosaka paklausību likumam? Kāds ir risks atkāpties no likumu ievērošanas? Parunāsim par to šajā rakstā.
Kāds ir likums? Šis vārds cilvēkiem bija zināms jau pirms mūsu ēras, un tas vienmēr nozīmēja vienu - likumu, kas nosaka attiecības starp cilvēkiem vai starp cilvēkiem un valsti.
Kad sabiedrība bija mazāk civilizēta, tas irnebija atsevišķu valstu un valsts aparāta, bija arī pietiekami daudz reliģisku priekšrakstu. Neatkarīgi no reliģijas un reliģijas, kuru jūs šodien lietojat, baušļi vienmēr ir palikuši nemainīgi - slepkavību, zādzību aizliegums, melu nosodīšana un skaudība. Tomēr valstu parādīšanās, robežas starp tām prasīja no tautu valdniekiem nopietnākus pasākumus sabiedrības pārvaldībai. Pareizi: ja sabiedrība dzīvo pēc saviem noteikumiem, tad cilvēki sapratīs, ka viņiem nav vajadzīga valdošā elite, kas parasti darbojas tikai, lai nodrošinātu viņu pašu intereses. Tāpēc likumpaklausīga persona ir īsta pilsoņa piemērs. Kas tas ir? Tas, kurš dzīvo saskaņā ar noteiktas valsts noteikumiem, klausās valdnieku un visu dara konkrētas valsts attīstības vārdā.
Ir viegli uzminēt, ka tas, kurš dzīvo, nēpārkāpjot likumu, un ir likumpaklausīgs pilsonis. Tomēr nejauciet valsts likumus un Dieva likumus. Likumi valstī tika izveidoti, lai pilsoņi varētu mierīgi pastāvēt līdzās, strādāt, izveidot ģimeni un pats galvenais - piepildīt kasi ar nodokļiem. Nodokļu nemaksāšana tiek uzskatīta par ne mazāk briesmīgu noziegumu kā slepkavība.
Dieva likumi ir aicināti glābt cilvēka dvēseli. Viņi krustojas ar jebkuras valsts likumiem par slepkavību un zādzību aizliegumu, bet arī aicina nezaudēt sirdi, neapskaust, nelepoties, nenodot.
Uz jautājumu:"Kuru sauc par likumpaklausīgu cilvēku?" - atbilde visbiežāk tiek sniegta tieši valsts likumu ietvaros, lai gan cilvēki, kas godā un ciena savu reliģiju, noteikti ietilpst šajā definīcijā.
Par šo tēmu ir laba filma, ko režisējis Džerijs.Pelēkais "likumpaklausīgais pilsonis" kopā ar aktieriem Džeimiju Fokssu un Džerardu Batleru, kurš liecina, ka likuma ievērošana cilvēku nedara par labu, un varas iestādes var rasties nelikumības. Varbūt šī ir viena no galvenajām mūsdienu problēmām - likumu pārkāpumi tiem, kuri tos izdomāja. Tāpat kā jebkurš cilvēka, nevis dabas izgudrojums, likumi ne vienmēr ir ērti ikvienam. Tie, kas nopelna daudz, nevēlas dalīties (nodokļi), tie, kuriem ir pieeja valsts kasei (budžetam), nav pretīgi aizņemties no turienes savām vajadzībām. Policija bieži izmanto ieročus nevis tāpēc, ka viņiem tas ir jādara, bet vienkārši tāpēc, ka viņiem ir iespēja. Efektīva likumdošanas aparāta izveide ir jebkuras valsts galvenais uzdevums. Bet tikpat svarīgs uzdevums ir kontrolēt normatīvo aktu īstenošanu no visiem tiesisko attiecību dalībniekiem.
Uzzinājuši, kuru sauc par likumpaklausīgu personu, mēs atbildēsim uz šādu jautājumu: "Vai, pārkāpjot likumu, ir iespējams palikt likumpaklausīgai personai?"
Ak, jā - sistēma nedarbojas perfekti, un daudzipilsoņi bieži pārkāpj likumu, tomēr bez pieķeršanas viņi turpina darboties sistēmā. Dažreiz tie ir nelieli pārkāpumi, kas nerada nopietnas sekas, piemēram, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana. Diez vai ir autovadītājs, kurš vismaz reizi mūžā nebūtu pārsniedzis atļauto ātrumu. Bet nopietnāka problēma ir ceļu policijas darbinieks, kurš ņem kukuli par šādu pārkāpumu.
Vēl nopietnāks piemērs ir abpusēji izdevīgsgangsteru grupu sadarbība ar valdības amatpersonām, kas palīdz abiem bagātināties uz upuru rēķina. Jūs nevarat rindot vienu izmēru, kas der visiem, taču šādu piemēru ir daudz.
Kuru sauc par likumpaklausīgu personu?Kāds, kurš ievēro noteiktus valsts noteiktus noteikumus. Šie noteikumi visur ir atšķirīgi, taču tiem ir daudz kopīga ar reliģiskiem priekšrakstiem. Tātad likums, kas aizliedz zagt un nogalināt, ir katrā civilizētā valstī. Likuma ievērošana ir privāta lieta, taču tās neievērošana rada nopietnas problēmas kā sods, naudas sods vai cietumsods.
