На какой бы высокой ступени своего развития ни bija sabiedrība, tās neatņemama sastāvdaļa bija un būs noziedzīgi nodarījumi un civilie pārkāpumi, kuru piemēri šodien ir pietiekami daudz. Cilvēka psihes sarežģītās struktūras dēļ šādas nežēlības ir gandrīz neiespējami izskaust. Taču, lai novērstu un apturētu, kā arī mazinātu šo darbību radītā kaitējuma iespējamību sabiedrībai, valstij un civiliedzīvotājiem, ir diezgan reāla.
Diemžēl katru gadu nelikumīgo skaitsDarbības tikai palielinās. Ir jauni civiliedzīvotāju nodarījumi, kuru piemēri ir aizvien sarežģītāki. To skaita samazināšana ir galvenais juridiskās sistēmas darbinieku uzdevums. Tāpēc galvenā likuma apkarošanas metode ir spēja nodot masām informāciju par soda neievērošanu un sociāli bīstamām sekām sabiedrībai.
Определения этого понятия в законодательной базе nav atrasts, bet tas ir skaidri formulēts ar tiesību teoriju. Civiltiesisks nodarījums ir atskaitāmās personas nelikumīgs, vainīgs akts, kas nodara kaitējumu sabiedrībai ar viņa rīcību, radot juridisku atbildību.
Данное понятие можно выразить и в более vienkāršota forma. Civilais nodarījums ir uzvedības akts, kas var kaitēt citiem cilvēkiem, un tāpēc pieder ļoti bīstamām un nevēlamām mijiedarbības formām. Tā ir sava veida izaicinājums sabiedrībai un tās vērtībām, iejaukšanās pilsoņu interesēs un personīgajās vajadzībām, kā arī sabiedriskajai kārtībai.
Civiltiesību pārkāpuma jēdzienu un sastāvu raksturo šādas galvenās iezīmes:
- Sociālais apdraudējums (kaitējums).
- protivopravnost.
- vaina.
- realitāte (darbi).
- sodāmība.
Apskatīsim katru funkciju sīkāk.
Kaitējums ir obligāta ikviena īpašībanodarījumiem. To var izteikt negatīvo seku kopumā, kas pārkāpj civilās likumdošanas tiesību normas. Tās definīcija ir atkarīga no aizskarto interešu veida, nodarījuma priekšmeta un subjektīvajām tiesībām.
Pilsonisko pārkāpumu izskatīšana(piemēri), kaitējums var būt mantiska rakstura (īpašuma iznīcināšana vai bojāšana, zādzība, nodokļu nemaksāšana utt.) un nemantiska (apvainojums, neslavas celšana, miesas bojājumi utt.). Pazīmes var būt atgūstamas vai neatgūstamas, izmērāmas vai neizmērojamas, un tām ir arī lielāka vai mazāka nozīme indivīdiem, grupām un sabiedrībai kopumā. Tāpēc, lai definētu un klasificētu pārkāpumu, vispirms būs jānosaka ar šo darbību nodarītā kaitējuma apmērs.
Nākamā pārkāpuma pazīme irnetaisnība. Tas var izpausties gan pārkāpjot normatīvos tiesību aktus, gan nepildot pienākumus, kas noteikti dažādu līgumu parakstīšanā.
Jāatzīmē, ka to nav iespējams piesaistītpersonas juridiskā atbildība par izdarītu rīcību, kas nodara kaitējumu sabiedrībai, ja šī prettiesiskā darbība nav nostiprināta likumdošanas aktos. Tādējādi valsts nedrīkst veicināt nepilnību izmantošanu nodokļu likumdošanā, taču šādas darbības nav iespējams atzīt par pārkāpumiem.
Likumpārkāpējs izdara prettiesisku darbībuvienmēr ir apzināta spēja neveikt doto darbību. Personas vainu nosaka precīzi, pamatojoties uz izvēli, kuru viņš nolaidības dēļ vai ar nodomu izdarīja, ignorējot sabiedrības un valsts prasības.
Pašlaik nevainīgi un kolektīviatbildība ir izslēgta no tiesību sistēmas, un tās galvenais princips ir nevainīguma prezumpcija. Tas nozīmē, ka, kamēr aizdomās turētā noziedzīgā darbība nav juridiski pierādīta, viņš ir nevainīgs par nelikumīgas darbības izdarīšanu.
Papildus aizlieguma pasludināšanai arī likumsparedz obligātu sodu par civiltiesisku nodarījumu. Piemēri: atbildība var sekot kā papildu grūtību, apgrūtinājumu, īpašuma vai personiskas nastas uzlikšana. Nav iespējams saukt pie kriminālatbildības likumpārkāpēju un izpildīt sodu, ja uz viņa rīcību neattiecas valsts ietekmes pasākumi.
Tādējādi visas iepriekš minētās pazīmesnodarījumi skaidri apraksta likumpārkāpēja rīcību. Tas ļauj ne tikai noteikt likumīgu sodu, bet arī novērst noziedzību noteiktās situācijās.
