Lielākā daļa profilakses un vitamīnuIr pieņemts iecelt pacientiem mutiski. Tas parasti ļauj veikt kursu ar minimālu diskomfortu. Galu galā, pacients vienkārši patērē pulverus, tabletes vai kapsulas, mazgājot tās ar pietiekamu daudzumu šķidruma.
Diemžēl daži pacienti nesaprotmedicīniskā terminoloģija, un jautājiet, norādot ārstēšanu kautrīgi (vai nevēlaties izskatīties stulbi). Tāpēc pēc receptes saņemšanas viņi cenšas noskaidrot, kādas ir mutes dobuma zāles. Nu, ja mēs runājam par tabletes (šeit parasti ir viss skaidrs). Ja ampulās piešķirat nesaprotamus pulverus vai šķidrumus, jūs varat sajaukt.
Kad tiek parakstītas mutes dobuma zāles?Parasti tie ir gadījumi, kad pacients atrodas mājās (ambulatorā), kā arī slimnīcā, gadījumos, kad nav nepieciešama tūlītēja zāļu ievadīšana, šai lietošanas metodei nav kontrindikāciju. Sarežģītākās situācijās, kad pacients ir bezsamaņā, pastāv dažas problēmas ar gremošanu, kas traucē narkotiku normālu uzņemšanu, citu - narkotiku enterālo ievadīšanu (izmantojot zondes un citas ierīces). Tāda pati metode var nodrošināt barības vielu maisījumus tieši kuņģī pacientiem, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir liegta iespēja pašam norīt pārtiku.
Gadījumā, ja jums nepieciešams tūlītējszāļu ievadīšana, tiek izmantoti parenterāli ievadīšanas veidi (subkutāni, intravenozi vai intramuskulāri). Tos lieto arī zālēm, kuru saskare ar gremošanas traktu ir nevēlama vai kontrindicēta.
Neapšaubāmi, tas ir visvieglāk un vismazāknepatīkams veids, kā ievadīt vielas organismā. Tās galvenā priekšrocība ir dabiskums. Persona katru dienu patērē pārtiku, lai iegūtu pietiekami daudz barības vielu, ūdens un citus dzērienus, lai papildinātu šķidruma piegādi. Tādēļ viņam nav grūti norīt papildu dažas tabletes vai kapsulas. Ar pulveriem un šķidrumiem lietas ir nedaudz sarežģītākas, bet tās var arī dzert.
No trūkumiem jāatzīmē, pirmkārt,iespējamās problēmas, lietojot bērnu zāles. Pat zīdaiņi ne vienmēr viegli pieņem patīkamu garšu augļu maisījumus, nemaz nerunājot par rūgtajām tabletēm vai pulveriem. Otrkārt, dažas zāles, mijiedarbojoties ar kuņģa sulu, zaudē savas īpašības, un dažas, gluži pretēji, var kaitēt gremošanas orgāniem. Treškārt, ir vajadzīgs laiks, lai iekšķīgi ievadītās vielas nonāktu asinīs, kuras dažreiz krājumā vienkārši nav. Šī iemesla dēļ zāļu lietošanas metode jānosaka speciālistam, pamatojoties uz pašreizējo situāciju.
