Vismaz reizi gadā mēs klausāmies radio,televīzijas vai lasīt tīklā, ka 10. decembris - Cilvēktiesību diena. Bet ne visi zina, kāpēc izvēlēts šis ziemas diena, lai atzīmētu šo brīvdienu. Ko viņš domā? Daudzi to sauc par "svinības cilvēktiesību aktīvistiem", un tie nav ļoti tālu no patiesības. Lieta ir tāda, ka tas bija pēc tam, 1948. gadā, tika pieņemts ļoti svarīgu dokumentu. Viņš, patiesībā iezīmēja mūsdienu koncepcijas, kas ir cilvēktiesības, ir. Tas notika Asamblejas sēdē jauno starpvalstu struktūrām - Apvienoto Nāciju Organizācija. Viņa bija tikko sācis savu darbu, un vajadzēja pieņemt likumus un līgumus.
Starptautiskā cilvēktiesību diena kļuva tādatikai pēc 1945. gada, kad tika apzinātas Otrā pasaules kara šausmas, traģēdijas un masu žogi, tika izveidota īpaša starptautiska komisija. Tā apvienoja daudzu valstu un kontinentu advokātus, kā arī nacionālās un reliģiskās tradīcijas. Vienprātīgi viņiem bija jānosaka, kādi pamatprincipi, kas nosaka cilvēka cieņu, ir pieņemami visām rasēm, valstīm un etniskajām grupām. Šie noteikumi kļuva par pamatu dokumentam, kas kodificēja vispārēju, universālu visu likumu, kuru cenšas panākt jebkurai valstij, kas kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas locekli. Šis ir Bils, kurš kļuva par šīs ievērojamās starpvalstu organizācijas hartu.
Starptautiskā Cilvēktiesību diena ir celtadaudzas nevalstiskās kustības, kas ne tikai sekoja procesam, bet arī centās panākt, lai dokumentā būtu ietvertas dažādas brīvības, kas raksturīgas jēdzienam "cieņa". Tiesības dzīvot, atbrīvoties no vardarbības un izsalkuma, iespēja praktizēt jebkuru reliģiju - tas viss tika iekļauts obligātajā sarakstā. Šo tiesību sasniegšana un realizācija tika atzīta par prioritāti, kas ir augstāka par valsts suverenitāti. Tāpēc šā dokumenta pieņemšanas diena tiek atzīmēta kā Starptautiskā Cilvēktiesību diena. Galu galā šo principu aizsardzība ir saistīta ar visām valstīm, valdībām un tautām.
Varbūt daudzi no mums to sacīsDeklarācija ir tikai papīra fragments. Tomēr fakts ir tāds, ka tas ir vispāratzīts cilvēktiesību standarts. Tos var salauzt, bet to nevar noņemt. Tāpēc tas ir ne tikai iespējams, bet arī nepieciešams pieprasīt šo tiesību ievērošanu. Ne velti 1993. gadā Vīnē notikušās pasaules konferences dalībnieki, kas pulcēja 171 valsti, atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos ievērot deklarāciju un valdību gatavību ievērot šo standartu. Tāpēc Starptautiskā Cilvēktiesību diena ir datums, kas atgādina mums, ka pastāv principi un normas, kas aizsargā mūsu cieņu, un tās ir jāievēro visiem bez izņēmuma.
