Cilvēki jau sen interesējas par seno priekšmetu meklēšanu,bet veltīt savu dzīvi rakšanas vienībām. Lai pievērstu uzmanību profesijas nozīmībai, tika izveidota oficiāla arheologa diena, kuras datums ir 15. augustā. Šī brīvdiena tika izveidota bez atsauces uz atklājumiem vai notikumiem.
Senie atradumi vienmēr ir ieinteresēti:jau Ipatieva hronikā tika reģistrēts fakts, ka Ladoga, Volkova krastā, atradās stikla pērles. Oficiālie izrakumi tika veikti XV gadsimtā Pleskavā - viņi vēlējās atrast pamatu Vlasijas baznīcai, kas bija vecākā pilsētā.
XVII gs. Atklāja un dokumentējapilskalni, pilskalni, kā arī vietas, kur tika atrastas seno dzīvnieku atliekas, ir fiksētas. Arheologa 2013. gada dienā jūs varat apmeklēt šādas vietas un izjust vēsturi.
Gadā arheoloģija ir atzīta par zinātnisku disciplīnu1922 gads. Tajā pašā laikā sākās lieli izrakumi Maskavā un Novgorodā Lielajā. Arheologu dienā tūristiem patīk apmeklēt šīs pilsētas. Maskavas zemes dzīļu pētnieki ir apstiprinājuši, ka galvaspilsētu nodibināja princis Jurijs Dolgorukijs. Un Veļikij Novgorodā viņi atrada pirmo bērza mizas vēstuli, kurā bija informācija par mūsu senču dzīvi un tradīcijām.
Tagad daudzās vietās Krievijāarheoloģiskie izrakumi. Pētnieki mēģina spriest par seno cilvēku dzīvi, izmantojot atrastos priekšmetus, jo daudzi šo gadu oficiālie ieraksti tika mērķtiecīgi iznīcināti karu un valsts vadītāju maiņas laikā.
Kā parādījās Arheologu diena
Svētku izskats ir saistīts ar vairākiemleģendas. Viens no viņiem saka, ka zemes dzīļu pētnieki vēlējās atpūsties, un aicināja ekspedīcijas vadītāju svinīgi svinēt 15. augustā kritušā lielā komandiera Aleksandra Lielā zirga - Bucephalus - dzimšanas dienu. Vadītājs piekrita, un ballīte sākās. Kopš tā laika tradīcija sāka svinēt šo datumu katru gadu, bet jau kā arheologa dienu.
Svētkus svin arī Baltkrievija, 2008. gadā tika apstiprināta arheologa diena Ukrainā. Svinīgajā dienā tiek rīkotas sanāksmes, konferences, semināri pieredzes apmaiņai, iesvētīšanai arheologos. Daži cilvēki šajā dienā labprāt apmeklē muzejus ar seniem eksponātiem un uzzina jaunus vēstures faktus.
Mēs joprojām daudz nezinām no pagātnes, betdaži atklājumi rada mīklas cilvēcei vai pat ir pretrunā ar vispārpieņemtiem faktiem. Varbūt mūsu senči bija gudrāki par mums? Kādreiz eksperti atradīs atbildi uz šo jautājumu. Šajā ziņā viņiem palīdzēs arheoloģija.
