Kādas ir konstelācijas un to izskats cilvēces vēsturē?

Vienā no astronomiskās savienības sanāksmēmir panākta vienošanās, ka kopējais zvaigznāju skaits sasniedz 88. Un aptuveni 47 no tiem saņēma savus vārdus senos laikos. No šīm debesu ķermeņu grupām mēs varam atšķirt zvaigznāju Jaunava, Lielo un Mazo Kārbiņu, Ūdensvīru, Swan, Triangle, Wolf, Hydra un daudzus citus.

Ja kāds nezina, kas ir zvaigznājos, tad tas irzvaigžņu grupa, kas vairumā gadījumu ir nosaukusi grieķu mitoloģiju. To pētījums sākās 2. gadsimtā pirms mūsu ēras astronoma Hipparchus. Viņš arī izveidoja īpašu zvaigžņu katalogu. Turklāt, papildus Hipparchus otrajā gadsimtā, Ptolemaja pētīja zvaigznes. Viņa darbi tika saglabāti ar nosaukumu "Almagest". Tas bija viņš, kurš deva nosaukumus visas no iepriekš minētajām grupām, kas ietver arī Vērša zvaigznāja, Kasiopeja, Andromeda, un Auriga.

Pēc noteikta laika, proti,1603. gadā zinātnieks no Vācijas I. Bayers publicēja savu zvaigznīšu atlasi. Tajā jau atvērtās agrākās zvaigznājās viņš pievienoja vienpadsmit jaunus. Tie ietver Crane, Phoenix, Chameleon, Indijas uc

Ap 1690. gadu astronoms Ya.Hevelius, domādams, kāds ir zvaigznājs, pievienots vienpadsmit zvaigznes grupām. Starp tiem bija žirafe, vienradzis, lapsa, lūši un vairogs. Un, izsakot vārdus zvaigznēm, astronoms vadīja ļoti interesanti apsvērumi. Piemēram, zvaigznājs Lynx tika nosaukts, pateicoties tā vājā luminiscencei. Kā atzīmēja Hevelius, lai redzētu šo zvaigznes grupu, ir nepieciešams taisnīgs lūšu redzējums.

Pēc brīža, proti, sešdesmitgadiem, zinātnieki sāka rūpīgāk strādāt pie jautājuma par to, kas ir konstelācijas. 1752. gadā viņi sāka pētīt debesu dienvidu daļu. Tajā pašā laikā tika atklāti apmēram četrpadsmit zvaigznājus, starp kuriem ir krāsns, skulptors, kompass, oktāns, sūknis utt.

Līdz šim aptuveni 88 zvaigznītesgrupām. Starp tām ir pat vairāku konstelāciju savienojums vienā vispārējā grupā, ko sauc par kuģi. Šī lielā zvaigznājā iemiesojās argonauti, kuri varēja iegūt zelta vilnas mītisko varoņu.

Starp visām grupām atrodas viena zvaigznītenekavējoties divās debess zonas. Šo zvaigžņu grupu sauc par čūsku. Mēs varam teikt, ka tas ir sadalīts divās daļās ar zvaigznājā Ophiuchus. Senajā atlantos šī kombinācija izskatās ļoti interesanta.

Ja mēs atbildam uz jautājumu par to, kas irkonstelācija, ir vērts saprast, ka saskaņā ar tiem parasti saprot ne struktūru, kas izveidota ar sevišķi spilgtu zvaigžņu palīdzību, bet jebkuru daļu no debess sfēras, kurā ir noteikti skaitļi. Šie skaitļi ir veidoti, izmantojot spilgtas zvaigznes. Turklāt zvaigznājā radās visas debess ķermeņi, kas atrodas noteiktā debeszonas zonā. Ne visas no tām var redzēt ar neapbruņotu aci. Parasti šim mērķim izmanto īpašas novērošanas ierīces.

Laiki iet, progresu nepaliek. Un kurš zina, cik daudz zvaigznāju būs, teiksim, dažās desmitgadēs.