Ilgu laiku bijušās Padomju Savienības teritorijāSavienība izmantoja tikai vienu - Sinode - Bībeles tulkošanu. Tas bija saistīts gan ar universālā ateisma politiku valstī, gan pareizticīgo baznīcas dominējošo stāvokli, kura sinods apstiprināja šo tulkojumu. Sakarā ar šo situāciju ideja, ka sinodālais tulkojums ir īsta Bībele (gandrīz oriģināls), ir iekļauta sabiedrības apziņā, un visi citi tulkojumi ir kaut kas novatorisks un neuzticams.
Vai tas tā ir? Cik precīzs ir Bībeles sinodalais tulkojums? Un kāpēc mums nepieciešami dažādi tulkojumi?
Senā Bībeles tulkojumu vēsture krievu valodāne tik bagāts. Pirmo no tiem veica brāļi Kirils un Metodijs, kuri dzīvoja IX gadsimtā. Un tas tika izgatavots no Grieķijas Septuaginta. Tātad, Vecās Derības tulkojums jau bija dubultīgs: vispirms no ebreju uz grieķu valodu, un jau no grieķu līdz vecajām slāvu valodām.
1751. gadā ķeizariene Elizabete pasūtījalai šis tulkojums tiktu vēlreiz pārbaudīts un vajadzības gadījumā labots. Tātad parādījās Bībeles publikācija ar nosaukumu "Elizavetinskaya", kuru Pareizticīgā Baznīca joprojām izmanto savos dienestos.
В 1834 году православный архимандрит Макарий sāka darbu pie Bībeles tulkošanas, kas ilga desmit gadus. Viņš tulkoja tekstu tieši no ebreju valodas, un jau 1839.gadā daļa sava darba iepazīstināja Sinodu. Viņš kategoriski noliedza savu publicēšanu. Kāds bija iemesls? Sinodes locekļiem nepatīk, ka Archimandrite Makariy nolēma izmantot personīgo Dieva vārdu galvenajā tekstā, kur tas parādās oriģinālā. Saskaņā ar baznīcas tradīciju, tas visur jāaizstāj ar Kunga vai Dieva nosaukumiem.
Neskatoties uz tik kategorisku atteikumu, Makarijsturpināja darbu. Tomēr viņi sāka to publicēt tikai pēc 30 gadiem. Un tad tikai pa daļām, septiņus gadus, žurnālā "Orthodox Review". Nākamreiz šis tulkojums, kas iegūts no Krievijas Nacionālās bibliotēkas krātuvēm, tika publicēts tikai 1996. gadā.
Paradoksāli, kā izklausās, bet noraidījapēc sinodes ieteikuma Makarija tulkojums kalpoja par neaizstājamu instrumentu atjaunināta tulkojuma sagatavošanā, ko šodien dēvē par Bībeles sinodalo tulkojumu. Visi mēģinājumi sagatavot citus tulkojumus tika smagi iznīcināti, un pabeigtais darbs tika iznīcināts. Ilgu laiku notika debates par to, vai vispār bija nepieciešams saimei nodrošināt atjauninātu tulkojumu vai arī atstāt tikai veco slāvu versiju.
Visbeidzot, 1858. gadā - ierēdnislēmums, ka ganāmpulkam lieti noderēs Jaunās Derības sinodalais tulkojums, bet dievkalpojumos jāturpina izmantot vecās slāvu valodas tekstu. Šis stāvoklis saglabājas līdz šim brīdim. Pilns sinodalais Bībeles tulkojums tika publicēts tikai 1876. gadā.
Vairāk nekā gadsimtu sinodalais tulkojums ir palīdzējis sirsnīgicilvēki iegūst zināšanas par Dievu. Tātad, vai ir vērts kaut ko mainīt? Viss atkarīgs no tā, kā tu attiecies pret Bībeli. Fakts ir tāds, ka daži cilvēki Svētos Rakstus uztver kā sava veida maģisku šarmu, uzskatot, ka tikai šīs grāmatas klātbūtnei mājā vajadzētu radīt kaut kādu labvēlīgu efektu. Un tāpēc vectēva folijs ar dzeltenām lappusēm, kuru teksts ir pilns ar pamatīgām zīmēm (šī ir viena no vecās slāvu gramatikas pārsteidzošajām iezīmēm), protams, būs īsts dārgums.
Tomēr, ja cilvēks saprot to patiesivērtība nav materiālā, no kura tiek izgatavotas lapas, bet gan informācijā, kuru teksts satur, tad tā dos priekšroku saprotamam un viegli lasāmam tulkojumam.
Laika gaitā jebkura valoda mainās.Tas, ko teica mūsu vecvectēvi, pašreizējai paaudzei var nebūt skaidrs. Tāpēc ir jāatjaunina Bībeles tulkojums. Šeit ir piemēri dažiem novecojušiem vārdiem, kas ir sinodālā tulkojumā: pirksts, pirksts, svētīts, vīrs, ramen, iesaiņošana. Vai jūs saprotat visus šos vārdus? Un šeit ir viņu nozīme: putekļi, pirksts, laimīgs, cilvēks, pleci, atpūta.
Pēdējos gados ir parādījušies vairāki mūsdienu tulkojumi. Starp tiem slavenākie ir šādi:
Neuzmanieties, izvēloties kuruBībeles tulkojums, ko izmanto personīgai lasīšanai. Patiešām, Dieva vārds apliecina, ka viņš runā ar mums no šīs grāmatas lappusēm. Lai viņa vārdi skan bez kropļojumiem!
