Centrāleiropas Banka ir centrāleEiropas Savienības banka un eiro zona. Tas ir pazīstams kā visvairāk neatkarīgā banka pasaulē. Ar šo finanšu iestādi ir visas tiesības neatkarīgi atrisināt visus ar eiro saistītos jautājumus. Izveidota 1998. gadā. Finanšu iestādes pirmā prezidents bija Wim Duisenberg, kurš tika ievēlēts uz pieciem gadiem. 2003. gada oktobrī Jean-Claude Trichet ieņēma jaunā prezidenta amatu. Šodien vadošā pozīcija pieder Mario Draghi.
Pēc Otrā pasaules kara beigām sākāsEiropas apvienošana. Strukturizācija tika aktivizēta un sākās vienotā tirgus telpas veidošanās. Laikā no 1947. gada līdz 1957. gadam reģiona valstu integrācijas periods tika sekmīgi pabeigts, vienlaikus parādījās Eiropas Maksājumu savienība. 1957. gadā lielākās Eiropas valstis tika apvienotas Eiropas Ekonomikas kopienā. 1979. gadā ECU tika ieviesta iespējamā nauda - ECU - norēķiniem, kas tika nekavējoties piesaistīti Eiropas valūtu grozam. Memorands par Eiropas Monetārās zonas izveidošanu un ECB tika parakstīts 1988. Gadā. CB Central Europe Bank LLC parādījās pēc Maahstricht 1992. gada parakstīšanas starptautiskajā nolīgumā par ES izveidi, kā arī pēc Eiropas Monetārā institūta izveides, kura pienākumos ietilpa sagatavošanās pārejai uz vienotu valūtu - eiro.
Centrāleiropas Banka ir unikālavadības komanda. Tajā ir pārstāvji no katras ES dalībvalsts. Jautājumus, kas saistīti ar finanšu iestādes darbu, diskonta likmi, parādzīmes un citus jautājumus, apspriež iestādes direktorāts un valdes padome. Direktorāta sastāvā ir 6 cilvēki, tajā skaitā bankas priekšsēdētājs un viņa vietnieks. Vadošo institūciju izvēlas uz astoņu gadu termiņu. Kandidātus direktora vietnei izvirza un izskata Eiropas Parlaments un valstu vadītāji, kas ir Eiropas zonas locekļi. ECB ir Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece, kas ietver Eiropas Savienības valstu vērtspapīrus. Starptautiskā sistēma darbojas ar divpakāpju algoritmu. Visus monetārās politikas jautājumus var atrisināt tikai tad, ja tiek panākta vienošanās katrā līmenī.
Kopš tās dibināšanas Vācijā, Frankfurte, Centrāleiropas Banka ir apvienojusi visas Eiropas vadošo centrālo banku sistēmas. Struktūra ietver:
Tikai ECB ir juridiskas personas statuss, visscitas finanšu iestādes, kas iekļautas sistēmā, ir palīgiekārtu loma. Viņu uzdevumi ir sekundāri. ECB galvenais mērķis ir novērst strauju cenu kāpumu un stabilizēt inflācijas līmeni, kas nedrīkst pārsniegt 2%. Jebkuri bankas lēmumi un darbības tieši ietekmē Eiropas valūtas kursu attiecībā pret citām pasaules valūtām. Straujas svārstības izraisa procentu likmes izmaiņas un kredīta piešķiršana arodbiedrību dalībvalstīm.
Centrāleiropas Banka vienlaikus veic vairākas dominējošas funkcijas:
ECB rādītāji ir preču cenu indekss patērētājiem visā ES un naudas piedāvājuma lielums, kura pieaugumam gada laikā nevajadzētu pārsniegt 4,5%.
Eiropas Centrālās bankas funkcijas ietver procentu likmju noteikšanu un noteikšanu. Procentu likmes var būt trīs veidu:
Nosakot šāda veida likmes, Centrālā Eiropas banka veido valūtas pieprasījumu vai piedāvājumu, nodrošina tās stabilitāti un kontrolē naudas plūsmas zonā.
Centrālā Eiropas banka ir unikālajuridiskā izglītība, kuras darbs ir balstīts uz starptautiskiem līgumiem. Iestādes pamatkapitāls tās izveidošanas brīdī bija vienāds ar 5 miljardiem eiro. Lielākās bankas Eiropā darbojās kā akcionāri. Vācijas Bundesbank ieguldīja 18,9% kapitāla, Francijas Banka - 14,2%, Itālijas Banka - 12,5%, Spānijas Banka - 8,3%. Pārējās Eiropas valstu centrālās bankas ieguldīja no 0,1% līdz 3,9% no primārā pamatkapitāla. Finanšu iestādi pārvalda iepriekš minētā valde, kuru vada Eiropas Centrālās bankas prezidents. Finanšu iestādes galvenā iezīme ir pilnīga neatkarība. Tajā pašā laikā institūtam ir pienākums katru gadu iesniegt ziņojumu par savu darbību Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Padomei.
Mērķu sasniegšanai ECB izmanto sekojošotādi instrumenti kā stabilizācijas aizdevumi un aizdevumi akcijām, valūtas maiņas darījumi un darījumi atklātajos tirgos. Visspēcīgākais finanšu tirgus regulēšanas instruments ir Eiropas Centrālās bankas likme. Monetārās iestādes darbs balstās uz neatkarības principiem no citām valstīm, kā arī no pārnacionāla tipa lēmējinstitūcijām. Pēdējo darbs galvenokārt paredz piespiešanas neesamību, ja ārējais un iekšējais parāds pārklājas. Lai pieņemtu lēmumu par katru konkrēto rezolūciju, par to jābalso valdes locekļu vairākumam. Katram no viņiem ir tikai viena iespēja balsot. Eiropas Centrālās bankas vadītājam jāievēro padomes padoms. Tikai pēc noteikta lēmuma pieņemšanas Eiropas valstu centrālās bankas var aktīvi iesaistīties tā īstenošanā.
ECB kopā ar Centrālo bankuasociācijas dalībvalstīm, ir tiesības veidot attiecības ar citu valstu Centrālo banku un, ja nepieciešams, ar starptautiskām organizācijām. Ir atvērtas iespējas visu veidu aktīvu, tostarp banku metālu, iegādei, pārdošanai un nosūtīšanai. "Ārvalstu valūtas aktīvu" jēdziens ietver vērtspapīrus jebkurā valūtā un jebkurā aprēķina vienībā. Īpašumtiesības un aktīvu pārvaldība ir atļauta. ECB vada plašu jebkura veida banku organizācijas, kurās kā partneri var darboties starptautiskas organizācijas, trešās puses pārstāvji. Partnerattiecības var ietvert aizņēmumu un kredīta operācijas. Papildus galvenajām iepriekš minētajām funkcijām Eiropas Banka sadarbībā ar Eiropas valstu centrālajām bankām var veikt operācijas administratīviem nolūkiem, kā arī rīkoties valdes locekļu interesēs. Svarīgu posmu bankas darbības lēmumā var saukt par Eiropas monetārās sistēmas izveidi, kas sāka pastāvēt 1979. gadā.
Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmebanka nav vienīgais, kas ietekmē Eiropas monetāro sistēmu. EMS pašai ir vairāki specifiski uzdevumi. Mēs varam runāt par šādām jomām:
Tas ir pateicoties tādu ieviešanainaudas vienība, tāpat kā ECU, Eiropas Savienības valstis veiksmīgi tika galā ar 80. gadu krīzi. Pēc inflācijas procesa pārvarēšanas pašreizējiem finanšu darījumiem tika atcelti ierobežojumi. Kopš 1990. gada ir aktivizēts brīvās kapitāla plūsmas režīms. Sākotnēji ES mērķis bija nodrošināt optimālus apstākļus preču un pakalpojumu, kapitāla un darbaspēka kustībai. ECB tika izveidota, lai stimulētu kopīgas valūtas, vienas pilsonības, ieviešanu. Viņa darbam pat plānošanas posmā bija paredzēts palīdzēt organizatorisko un tiesisko mehānismu veidošanā, lai koordinētu ne tikai ārpolitiku, bet arī katras iesaistītās valsts drošības politiku.
