Vidusskolas programmā ir dzejolisIvan Sergeevich Turgenev proza "krievu valoda". Tur ir tāda līnija: “O liels, varens, patiesa un brīva krievu valoda”. Kaut kas šajā priekšlikumā bija mūsu tautai, ko apgrūtināja universālā lasītprasme, un viņš to nodeva ekspluatācijā, tomēr nedaudz to samazinot. Tātad parādījās izteiciens: “Liela un varena krievu valoda”. Būtībā šī frāze tiek izrunāta ironiskā kontekstā: gadījumā, ja kāds kļūdījās vārda izrunāšanā, teikuma veidošanā un tā tālāk. Un tas kļūst skaidrs ikvienam, kas tas ir. Tas nozīmē, ka poētiskā līnija ir kļuvusi par sakāmvārdu - sava veida runu ar humoristiskiem pārspīlējumiem. Bet, ja mēs beidzam galu galā, piemēram: „Lielā un varenā krievu valoda, tāpēc mums tās ir prasmīgi jāizmanto”, tad mums būs sakāmvārds.
Visās valodās, bez izņēmumiem, ir sakāmvārdi unteicieni: par slinkumu, par darbu, par prasmēm, par novērojumiem kopumā par visu, kas notiek ar mums un apkārtējo pasauli. Viņi attīstījās daudzās paaudzēs, un caur tūkstošiem gadu mūs pārdzīvo senču gudrība. Ar viņiem ir iespējams saprast, kā mūsu vecvecāki izturējās pret šo vai šo parādību.
Piemēram, mēs visi zinām, bez izņēmuma, slinkumu.Daži cīnās ar to, un dažreiz veiksmīgi, citi dod to - un arī sasniedz konkrētus augstumus šajā jautājumā. Protams, šīs cīņas pēdas nevarēja tikai atspoguļot tautas folklorā. Tā rezultātā ir daudz teicienu par slinkumu. Daži no viņiem ir labi zināmi visiem, bet vai mēs tos pareizi saprotam? Izdomāsim to.
Mēs visi zinām, ka teikts:"No darba zirgi mirst." Sākotnējā pilnajā versijā sakāmvārda veidā tas izskatījās šādi: “Zirgi mirst no darba, bet cilvēki kļūst spēcīgāki”. Nav grūti saprast, ka vārda un sakāmvārda nozīme ir pretēja.
Sakāms, ka jums nav jāstrādā,jo tā ir grūta un nepateicīga nodarbošanās, pat tādi izturīgi dzīvnieki kā zirgi to nespēj. Salamana skaidro, ka ir nepieciešams strādāt, jo persona (atšķirībā no dzīvnieka, kas nespēj saprast darba nozīmi un nozīmi) no tā kļūst veselīgāka un spēcīgāka.
Apskatīsim dažus vārdus par slinkumu.Piemēram: "Citu darbu darbs ir neliels." Lai gan šeit nav skaidri teikts par slinkumu, bet tas ir domāts: ja kāds cits strādā, mēs varam atpūsties un netraucēt. Labi? Nē, nē. Šeit mēs runājam par kaut ko citu: ja jums ir jāaizstāj biedrs darbā, tad jums nebūtu jābaidās pārspīlēt, jo tas ir labs, un jums nevajadzētu to uztvert kā papildu slogu un slogu.
Ir arī citi vārdi par slinkumu. "Piemēram, lai uzvarētu īkšķus". Mēs izmantojam šo apgrozījumu "slinks, neko nedarīt" nozīmē. Bet sākotnēji šī vārda nozīme bija atšķirīga.
Baklusha ir tukša koka karote.Viņa pārstāvēja parastu saķeri, nošķīra no žurnāla. Šādam darbam nebija nepieciešama liela prasme, tāpēc meistari viņus uzticēja asistentiem - mācekļiem. Un tas tika saukts par šo vienkāršo uzdevumu "pārspēt baklushi". Līdz ar to teiciens nerunā par bezdarbību, bet par vienkāršu darbu.
Tā kā mēs atceramies teicienus par slinkumu šeit, ja nebalss: "Darbs nav vilks - mežā nebūs aizbēgt." Tas nozīmē, ka nav jāsteidzas, darbs gaidīs, kad mēs sanāksim kopā - tad mēs to darīsim. Bet, ja mēs pabeigsim šo frāzi, kā to pārdomāja mūsu senči, tad mēs saņemsim sekojošo: „Darbs nav vilks - tas nebūs aizbēgt mežā, tāpēc tas tiks darīts”. Tas ir, secinājums ir pretējs - neizvelciet, bet jautājums joprojām nav nekur, tāpēc labāk to izdarīt nekavējoties.
Tātad, kādi ir visi secinājumi? Tautas gudrība saka: nav slinks - tas ir grēks. Mums jāstrādā paši un mūsu kaimiņš, lai palīdzētu - un tad viss būs labi ar mums.
