Andrejs Mogočijs ir plaši pazīstama krievu kultūras figūra, režisors. Kopš 2013. gada viņš ir nosauktajā Lielā drāmas teātra direktors Tovstonogovs (BDT). Režisora radošajā aktīvā ir apmēram četrdesmit izrādes. Ir teātra un valsts apbalvojumi, ieskaitot Zelta masku un Ordeņa par nopelniem Tēvzemei medaļu.
Andrejs Moguhijs, kura biogrāfija sākās 1961. gada 23. novembrī, dzimis Ļeņingradā.
Pēc skolas iestājās Ļeņingradas institūtāGaisa kuģu instrumenti un radaru sistēmas, kuru absolvējis 1984. gadā. Tomēr aviācijas instrumentu inženiera-dizainera liktenis jaunietim nepatika, un viņš iestājās Krupskajas vārdā nosauktajā Ļeņingradas Kultūras institūtā režijas un aktieru nodaļā.
1989. gadā pēc Kultūras institūta Mighty absolvēšanasnodibina neatkarīgu grupu "Formālais teātris", par kuras darbu viņi sāka runāt pēc pirmās izrādes parādīšanās. 2004. gadā talantīgais režisors sadarbojās ar Aleksandrinska teātri, kur viņš iestudēja tādus iestudējumus kā Dārznieki, Pēterburga, Izotovs, Ivans. Kopš 2013. gada pavasara Mighty vada Tovstonogova Lielā drāmas teātri.
Pēc savas būtības "Oficiālais teātris"režisors pozicionējis kā neatkarīgu teātra grupu. Rezultātā Andrejs Moguhijs saņēma galvenā ziemeļu galvaspilsētas teātra avangarda mākslinieka statusu.
Neparasta teksta izpratne, spēlēšanās ar esošotelpa, kas vienmēr ir drosmīga un skatītājam negaidīta, atšķīra komandu. Tekstā radikālisms spēlēja nežēlīgu joku ar "Oficiālo teātri": grupa Krievijā netika atpazīta un tai nebija jumta virs galvas, izrādes tika iestudētas brīvā dabā. Spēja izvēlēties un optimāli izmantot vietu, kas ap skatuvi, radīja skatītāju sajūsmu un pārsteigumu (visbiežāk Rietumeiropā).
90. gados uz "Oficiālā teātra" skatuvēmizrādes "Divas māsas", "Pēterburga", "Pliks dziedātājs" un Ludoviko Ariosto darba iestudētā luga Orlando Furioso bija skatāma visā Eiropā. Andrejs Moguhijs, kura fotogrāfija kļuva atpazīstama rietumu skatītājam, kļuva par cilvēku, kuru vairs nevarēja nepamanīt. Nozīmīgākais darbs bija "Muļķu skola", ko Mighty iestudēja kopā ar Vācijas un Polijas teātra mākslas pārstāvjiem 1998. gadā Potsdamā.
2000. gados režisors Andrejs Mogočijs, kurššajā laikā visa Eiropa to jau zināja un Krievijā atrod atzinību: "Oficiālais teātris" saņēma savu rīcībā esošo telpu, tā izrādes kļuva modē mājās. 2001. gadā teātrī "Baltijas nams" Mogucija kopā ar Jevgeņiju Griškovecu iestudēja "Lugu, kuras nav". 2003. gadā Mariinsky teātra projekta ietvaros avangarda meistars Kremļa Katedrāles laukumā iestudēja Musorgska Borisu Godunovu. Tāda pati izrāde tika rādīta 2008. gadā Varšavas teātrī.
Šajos gados uz Aleksandrinska teātra skatuves notika Varenā izrādes: "Pēterburga", "Ivans" (izrāde tika iestudēta pēc N. V. Gogoļa darbiem), "Izotovs", "Laime".
Teātrī "Komiķa patversme" šis periodsatzīmētas ar izrādēm "Pro Turandot", "Not Hamlet". Kopš iestāšanās Tovstonogova Lielajā drāmas teātrī Andrejs Moguhijs iestudēja "Alisi" pēc Kerolas pasakas "Alises piedzīvojumi brīnumzemē" motīviem, "Ko darīt" pēc N. Čerņševska romāna un "Piedzēries" pēc filmas Vijarjeva luga.
Pēc Andreja Anatoljeviča domām, teātris pieņemlīdzdalība viņa darbā daudzās profesijās, un visām tām jābūt vērstām uz vienu lietu - izrādes radīšanu. Tas nozīmē, ka visi teātra darbinieki ir viena komanda, un visas profesijas ir savstarpēji saistītas. Varenais uzskata, ka mūsdienu teātrim trūkst efektīvu vadītāju. Pašreizējam vadītājam vajadzētu nodarboties ne tikai ar biļešu izplatīšanu, bet arī ar izrāžu popularizēšanu, kā arī darbu ar auditoriju. Režisors saskata līdzīgas problēmas skaņu inženieru, gaismas dizaineru, asistentu profesionalitātē. Ietekmē šo speciālistu apmācības kvalitāte.
Pēc Andreja Mogočija domām, krievu teātris ir atpalicisno mūsdienu mākslas tendencēm, un tas ir jānovērš, lai panāktu citas valstis, jo šodien Krievijā modē esošās tendences Eiropā beidzās 90. gados. Bet tajā pašā laikā nevajadzētu neapdomīgi sekot Eiropas mākslai.
Ja mēs runājam par BDT, tad šeit ir avangarda mākslinieciskais vadītājsuzskata, ka mode būtu jāatdod Tovstonogovam, viņa vārdā. Šajā nolūkā šodien teātra kolektīva mērķis ir izpētīt BDT darbu no 1956. gada un vēlāk, jo šajā periodā labākās izrādes iestudēja Tovstonogovi. Pēc Moguhija domām, Tovstonogova metodes ir aktuālas arī mūsdienās, un tās ir jāievēro, it īpaši jautājumos par klasikas iestudēšanu mūsdienu darba formā.
Andreja Moguhija teātra repertuārs vienmēr ir veidotsne tikai par kvalitatīva mūsdienu iestudējuma sakritību ar teātra stratēģiju, bet arī par skatītāja piesaisti, tas ir, par kvalitātes un kvantitātes apvienošanu. Šāda iestudējuma piemērs bija luga "Piedzēries", kas kļuva par pagājušā gada galveno teātra notikumu.
Izrādes nosaukumu nevajadzētu uztvert burtiski -šī ir tikai metafora. Visa darbība notiek nakts laikā, un šajā laikā skatītājs sāk saprast, ka katram cilvēkam vienmēr ir iespēja mainīt savu dzīvi uz labo pusi. Vēl nesen izrādes nebija tīri klasiska rakstura, un šogad Varenais plāno pāriet uz klasisko "Pērkona negaiss", "Mirušās dvēseles".
Ja mēs runājam par "laimi", tad Andrejs Moguchy,kuras ģimenē ir trīs dēli un meita, uzskata, ka tikai bērni spēj atrast atbildes uz izrādes uzdotajiem jautājumiem. Un tieši bērniem tiek pievērsta "laime". Tāpēc, pēc Andreja Moguhija domām, vecāki, kuri paši ieradās uz izrādi un atveda savus bērnus, ir teātra virzītājspēks. Šis faktors jāņem vērā avangarda meistaram. Jāatzīmē, ka gandrīz visās viņa izrādēs ir postmodernisma elementi: izrādes, instalācijas utt.
Andrejs Moguhijs gandrīz uzreiz pēc Kultūras institūta diploma saņemšanas piedalās teātra festivālos "Baltijas māja", "Baltskandal-94", "Teātra sensācijas" utt.
Viņš ir redzams starptautiskos teātrosfestivāli notika Vācijā, Ungārijā, Slovākijā, Polijā, Dānijā, Igaunijā. Šis vīrietis par izrādēm ir apbalvots četras reizes augstākajā Sanktpēterburgas teātra balvā "Zelta sofīts": "Muļķu skola", "Pro Turandot", "Izotovs" un "Alise". Trīs reizes saņem nacionālo teātra balvu Viskrievijas teātra festivālā "Zelta maska". Pieaugot, viņš sāk rīkot meistarklases.
Varenības bērnība pagāja Kubā un Mongolijā.To veicināja vecāku profesija (tēvs - ārsts-mikrobiologs, māte - juriste). Viņa tēvs padomju laikā strādāja ANO. Pēc Andreja dzimšanas viņa māte pameta savu profesiju un vēlāk savu dzīvi veltīja bērniem.
Vareno dzimtas koka saknes meklējamas Polijā, Čehijā, Lietuvā, bet vecāki dzimuši Sanktpēterburgā.
Režisors ir precējies un viņam ir četri bērni. Kā saka Andrejs Moguhijs, ģimene, tās vērtības ir galvenā prioritāte viņa dzīvē. Viņam tas ir vissvarīgākais, un neko nevar salīdzināt ar ģimeni.
Andrejs Anatoljevičs Moguchy neapšaubāmi irspilgta personība teātra mākslā. Viņam raksturīga tieksme pēc eksperimentālā teātra, kur ir iespēja “spēlēt” ar izrādes formu, pievienot izteiksmi un izklausīt to ar neracionālu mūziku. Viņa darbs satur dažādus žanrus: tajā ir drāma, komēdija un cirks. Visi kopā piesaista un iepriecina mūsdienu skatītāju.
