Rubensa glezna "Sēru no krusta" - reliģiskā askētisms

Rubensa glezna "Celšanās no krusta" (1612-1914) ir otrais no lielajiem gleznotāja altāriem, kas tika krāsots Antverpenes Dievmātes katedrālei.

Vēsturiskā daļa

Darbs sastāv no trim daļām.Pa kreisi - "Divu māsu sapulce", galvenā - "Liecības no krusta" un pareizā - "Prezentācija". "Noņemšana no krusta" - Rubensas glezna, kas rakstīta baroka stilā Venēcijas skolas ietekmē. Krāsu shēma, kā arī greznums, atgādina Romas laikmeta Karavagio darbus, kas uzsāka reālismu un no jaunajiem gadiem domāja par dzīves nepastāvību.

Centrālais panelis ir 421х311 cm.Abas puses ir vienādas viņas augstumā, un platums ir 153 cm. Rubensa glezna "Noņemšana no krusta" tika uzrakstīta par vienu no Arquebusiers ģildes kapelas sāniem. Šis darbs nekad nav atstājis Flandriju. Tikai Napoleons, uzņemot zemi 1794. gadā, aizveda viņu uz Parīzi. Pēc viņa sakāves 1815. gadā Rubensa glezna "Liecības no krusta" atgriezās dzimtenē.

Marija un Elizabete

Kreisajā panelī aprakstīta Marijas un Elizabetes tikšanās pēc pasludināšanas, kad pusmūža un bezbērnu Elizabete beidzot palika stāvoklī.

Šajā laikā bērns izgāja Marijas dzemdē unElizabete bija piepildīta ar svēto garu un svinīgi un entuziasmīgi informēja Dieva Māti par savu nākotni. Ir pieņēmums, ka Marijas Rembrandta modelis kalpoja kā jauna, grūtniece Isabella Brandt. No kreisās uz labo pusi ir Glābēja dzīvība - Rubensas glezna "Nolaišanās no Krusta".

Kompozīcijas centrs

На центральной панели расположено девять фигур.Kompozīcijā tie atrodas pa diagonāli. Tas padara darbības dinamiku. Turot audumu ar rokām un zobiem, darbiniekiem, kas atrodas augšpusē, uzmanīgi un uzmanīgi paceliet Kristus ķermeni no kāpnēm.

Svētais Jānis sarkanās drānās stāv ar vienu pēduuz kāpnēm. Viņa viss ķermenis izliekts, lai atbalstītu ķermeni enerģiskākajā veidā. Tātad attēlots Rubensas "nolaišanās no krusta". Viena no Glābēja kājām ar asiem nagu zīmēm viegli pieskaras Magdalenas skaistajam plecam ar zelta matiem. Kristus miesa ar galvu, kas nokritusi uz pleca, kuranav nomaldīts ar nāvi, sniedz visprecīzāko priekšstatu par dzīves beigu rūgtumu. Par to stāsta Rubensa glezna "Nolaišanās no krusta". Glābēja ķermenis izsmeltas pāri slīdošajam plīvuram, kuru visi rūpīgi atbalsta. Jāzeps no Aramiešu un Nikodēms, kas atrodas kāpņu malās, kopā ar strādniekiem veido laukumu. Dieva māte zilās sēru drēbēs izstiepj rokas pret Dēlu. Labajā stūrī pie kāpnēm ir vara baseins, kurā tiek savāktas naglas, ērkšķu vainags un krucifikss raibās asinīs. Dienasgaisma nodziest. Ziņkārīgo pūlis jau ir izklīdis.

Kreisais panelis - sapulce

Tajā attēlots bijušais Romāns Repevs un tagad svētais Kristofers, Arquebusier ordeņa patrons, kurš pasūtīja gleznu, tiekoties ar Svēto bērnu, lai viņu pārvestu pāri upei.

Bērns bija ļoti smags, jo viņš pārnesa visas pasaules grūtības. Vēlāk Kristus kristīja milzi Repevu ar vārdu Kristofers.

"Nolaišanās no krusta" - Rubensa glezna, kurā viņšbrīvprātīgi vai neviļus viņš parādīja savas tehniskās prasmes visā krāšņumā. Rubenss radīja Kristus tēlu, atklājot to pilnībā. Gleznotājs kļuva ne tikai par lielu laicīgo, bet arī par lielāko reliģisko mākslinieku. Krāsa, forma un sastāvs sniedza skaidrojumu, interpretēja laikabiedru ticību. Tas noslēdz Pētera Rubensa gleznas "Nolaišanās no krusta" aprakstu.