Rubensa glezna "Celšanās no krusta" (1612-1914) ir otrais no lielajiem gleznotāja altāriem, kas tika krāsots Antverpenes Dievmātes katedrālei.
Darbs sastāv no trim daļām.Pa kreisi - "Divu māsu sapulce", galvenā - "Liecības no krusta" un pareizā - "Prezentācija". "Noņemšana no krusta" - Rubensas glezna, kas rakstīta baroka stilā Venēcijas skolas ietekmē. Krāsu shēma, kā arī greznums, atgādina Romas laikmeta Karavagio darbus, kas uzsāka reālismu un no jaunajiem gadiem domāja par dzīves nepastāvību.
Centrālais panelis ir 421х311 cm.Abas puses ir vienādas viņas augstumā, un platums ir 153 cm. Rubensa glezna "Noņemšana no krusta" tika uzrakstīta par vienu no Arquebusiers ģildes kapelas sāniem. Šis darbs nekad nav atstājis Flandriju. Tikai Napoleons, uzņemot zemi 1794. gadā, aizveda viņu uz Parīzi. Pēc viņa sakāves 1815. gadā Rubensa glezna "Liecības no krusta" atgriezās dzimtenē.
Kreisajā panelī aprakstīta Marijas un Elizabetes tikšanās pēc pasludināšanas, kad pusmūža un bezbērnu Elizabete beidzot palika stāvoklī.
На центральной панели расположено девять фигур.Kompozīcijā tie atrodas pa diagonāli. Tas padara darbības dinamiku. Turot audumu ar rokām un zobiem, darbiniekiem, kas atrodas augšpusē, uzmanīgi un uzmanīgi paceliet Kristus ķermeni no kāpnēm.
Tajā attēlots bijušais Romāns Repevs un tagad svētais Kristofers, Arquebusier ordeņa patrons, kurš pasūtīja gleznu, tiekoties ar Svēto bērnu, lai viņu pārvestu pāri upei.
"Nolaišanās no krusta" - Rubensa glezna, kurā viņšbrīvprātīgi vai neviļus viņš parādīja savas tehniskās prasmes visā krāšņumā. Rubenss radīja Kristus tēlu, atklājot to pilnībā. Gleznotājs kļuva ne tikai par lielu laicīgo, bet arī par lielāko reliģisko mākslinieku. Krāsa, forma un sastāvs sniedza skaidrojumu, interpretēja laikabiedru ticību. Tas noslēdz Pētera Rubensa gleznas "Nolaišanās no krusta" aprakstu.