Saskaņā ar Art.38. gadā pirms mūsu ēras budžeta līdzekļu mērķis nozīmē, ka konkrēti subjekti pievērš uzmanību attiecīgajiem piešķīrumiem un saistību ierobežojumiem. Šajā gadījumā tiek norādīti virzieni, kuros tie tiks iztērēti. Priekšmeti ir galvenie budžeta līdzekļu saņēmēji. Turpināsim apsvērt saistību un apropriāciju ierobežojumu sadalījuma iezīmes, kā arī atbildības veidus par pašreizējo finanšu tiesību aktu pārkāpumiem.
Budžeta lēmums / likums nosakaapropriāciju sadale katram galvenajam vadītājam. Tas tiek veikts apakšnodaļu, rakstu, sadaļu, izmaksu klasifikāciju kodu kontekstā, atspoguļojot finansēšanas virzienu. Budžeta līdzekļu neatbilstoša izlietošana ir noteikta Art. 306.4 pirms mūsu ēras. 1. daļa norāda, ka tas jāsaprot kā apropriāciju un saistību apmaksas virziens, kas nav paredzēts lēmumā / likumā, tāmē, līgumā vai citā dokumentā, kas kalpo kā juridisks pamats to nodrošināšanai.
Tā ir pilnvarota iestāde, kurai piešķirts numursīpašas pilnvaras. Jo īpaši viņam ir tiesības uz apropriāciju rēķina pieņemt / izpildīt saistības publisko tiesību subjekta vārdā. Kontroli pār to nosaka budžeta līdzekļu pārvaldnieks. Struktūra, kas pieņem / izpilda saistības, var būt valsts iestāde. iestādes, valsts vadība. fonds, vietējā pašvaldība vai teritoriālā pārvalde, valdības aģentūra. Budžeta līdzekļu saņēmējs ir arī kase. Tas atrodas pilnvaroto struktūru hierarhijas augstākajā līmenī. Tajā pašā laikā Valsts kase darbojas arī kā galvenais budžeta līdzekļu pārvaldītājs.
Viņš darbojas kā primārais saņēmējsbudžeta līdzekļi. Tas nozīmē, ka struktūras, kas to veido, ir atbildīgas par pieņemto apropriāciju pareizu sadalījumu. Valsts sektorā ir neražojoši uzņēmumi, nacionālās ekonomiskās ražošanas nozares, kā arī uzņēmumi, kas sniedz vispārējas nozīmes pakalpojumus. Pirmie specializējas iedzīvotāju galveno vajadzību apmierināšanā. Šādi uzņēmumi jo īpaši ir veselības aprūpes, izglītības, kultūras uc iestādes. Viņu finansējums tiek veikts pēc aplēsēm. Šādās organizācijās tiešais budžeta līdzekļu saņēmējs ir vadītājs vai Č. grāmatvede. Līdzīgas personas ir atbildīgas arī par finansējuma pieņemšanu ražotnēs. Vadītājam un galvenajam grāmatvedim galvenā atbildība finanšu nozarē ir mērķtiecīga budžeta līdzekļu izmantošana.
Jāatzīmē, ka saskaņā ar otrodaļa no Art. 306.1. Darbība / bezdarbība, ar kuru tiek pārkāpti bukmeikeru birojs un citi tiesību akti, kas regulē finanšu attiecības, ko izdarījusi persona, kas nav budžeta procesa dalībniece, nozīmē atbildību. Attiecīgos pasākumus nosaka likums. Konkrēta soda piemērošana tiek veikta atkarībā no izdarītā pārkāpuma smaguma.
Iespējamie bukmeikeru biroja pārkāpumi var būt:
Uzraudzības iestāžu praksē tiek atklāti arī citi nopietni pārkāpumi.
Budžeta kodekss nosaka, ka pārkāpējifinanšu jomā spēkā esošajos tiesību aktos var piemērot normās paredzētos pasākumus. Atkarībā no sekām atbildība var būt administratīva vai krimināla. Pirmajā gadījumā, ja atbildīgā persona ir pārkāpusi Budžeta kodeksu, Art. Administratīvā kodeksa 15.14. Norma nosaka atbildību par apropriāciju virzību, lai segtu izmaksas, kuras nav paredzētas likumā / lēmumā, kopsavilkuma sarakstā, tāmē, līgumā / līgumā vai citā dokumentā, kas kalpo par pamatu attiecīgo summu sniegšanai. Tajā pašā laikā par administratīvā soda piemērošanu akta sastāvā nedrīkst būt nozieguma pazīmju. Pārkāpēji saskaņā ar Art. Administratīvā kodeksa 15.14. Punktam draud naudas sods:
Ierēdņiem naudas sodu var aizstāt ar diskvalifikāciju uz 1-3 gadiem.
Saskaņā ar Art. 78,1 pirms mūsu ēras (h.1) budžeta iestādēm tiek piešķirtas subsīdijas, lai finansētu pašvaldību / valsts uzdevumu izpildi. Tos aprēķina, pamatojoties uz standarta izmaksām par pakalpojumu sniegšanu organizācijām un iedzīvotājiem, kā arī par īpašuma uzturēšanu. Subsīdijas var piešķirt arī citiem mērķiem. Noteikumus par atskaitījumiem nosaka valdība, reģionālo pašvaldību izpildstruktūra vai vietējā pašpārvalde. Piemēram, subsīdijas citiem mērķiem institūcijām piešķir saskaņā ar noteikumiem, kurus vienojušās ar Finanšu ministriju nosaka struktūras, kas īsteno dibinātāja pilnvaras un funkcijas. Šajā procedūrā jāiekļauj noteikumi par nosacījumiem, noteikumiem, apjomu, summu sadales virzieniem. No tā izriet, ka līgums, kuru iestāde noslēdz ar dibinātāju, darbojas kā juridiskais pamats budžeta līdzekļu piešķiršanai.
Papildus administratīvajai atbildībai sankcijasko paredz Kriminālkodekss. Atbilstošie pasākumi ir ierakstīti 1. pantā. 285.1. Pirmajā daļā tiek noteikts sods par ierēdņu līdzekļu izlietošanu mērķiem, kas neatbilst viņu pieņemšanas nosacījumiem, kas apstiprināti ar likumu / lēmumu, tāmi un izdarīti lielā apmērā. Par šādu rīcību tiek noteikti sodi:
Liela summa tiek uzskatīta par vairāk nekā 1,5 miljoniem rubļu. Normas otrā daļa paredz atbildību par šīm darbībām, kas izdarītas atbildību pastiprinošos apstākļos.
Ir vērts teikt, ka gadījumi, kad organizācija to nedarapiekrītu pārbaudes rezultātiem, nav nekas neparasts. Saskaņā ar vispārējiem noteikumiem apropriāciju izsaimniekošanas rezultātus ir iespējams apstrīdēt tiesā un prasībā. Pirmajā gadījumā organizācijai jāizmanto APC 198. panta noteikumi (1. daļa). Lai pārsūdzētu revidentu lēmumu, ir jānosūta prasība ar prasību atzīt dokumentu par nederīgu. Pirmstiesas procedūru parasti regulē normatīvie akti, kas nosaka noteikumus to darbību īstenošanai kontroles struktūrās. Piemēram, saskaņā ar Rosfinnadzor administratīvo noteikumu noteikumiem revidētā organizācija var piecu dienu laikā pēc tā saņemšanas nosūtīt rakstisku iebildumu pret aktu. Ziņojumā jānorāda, kuriem secinājumiem iestāde nepiekrīt. Iebildumam jābūt motivētam. Lai pamatotu savu nostāju, jums vajadzētu atsaukties uz tiesību aktiem.
Saskaņā ar Art.18 pirms mūsu ēras budžeta veidošanai un izpildei tiek izmantota īpaša klasifikācija. To uzrāda kā ienākumu, izmaksu un deficīta seguma avotu grupu. Tajā cita starpā ietilpst KOSGU - darbību kopums, kas tiek veikts publiskajā sektorā. vadība. Efektīvai ieņēmumu plānošanai un sadalei jautājumus, kas saistīti ar izmaksu atspoguļošanu pa posteņiem, var regulēt ar tāmi, valsts. uzdevums, līdzekļu pārvaldītāja metodiskie ieteikumi. Kā 2012. gada 27. februāra vēstulē Nr. 02-07-10 / 534 norāda Finanšu ministrija, ņemot vērā pārkāpumus, kurus atklāj kontroles struktūras, visi apstākļi kompleksā būtu objektīvi, vispusīgi un pilnībā jānoskaidro. Turklāt katrā atsevišķā gadījumā ir jānosaka piesavināšanās apstākļi un iemesli.
