Neatkarīga valsts, kas ir uzsākusi ceļudemokrātiska attīstība, nosaka tās galveno cilvēku prioritāti, tās tiesības un brīvības, kuras ir nostiprinātas Pamatlikumā (Konstitūcijā). Bet dažkārt sabiedrības politiskā dzīve vācas tik stipri, ka galvenās prioritātes tiek aizmirstas.
Politikas zinātnes, socioloģijas un politiskās psiholoģijas disciplīnu daļa politisko dzīvi var uzskatīt gan plašā nozīmē, gan šaurā nozīmē.
В широком смысле, политическая жизнь общества – sabiedrību procesu un parādību kopums, kas ietekmē vispārējo politisko situāciju. Šaurā nozīmē politiskā dzīve ir veids, kā mijiedarboties starp politiskās dzīves subjektiem, tostarp pilsoņiem, sabiedriskām organizācijām un politiskajām partijām, valsts likumdošanas un izpildvaras iestādēm.
Galvenie politiskās dzīves subjektu mijiedarbības instrumenti ir likumdošanas un izpildvaras.
Politiskā dzīve mūsdienu sabiedrībā ir ļoti lielabagāts un daudzveidīgs, ko izraisa milzīgs politisko iestāžu skaits, koncentrējoties uz dažādiem politiskiem pasākumiem. Arī šeit liela nozīme ir mūsdienu cilvēku sarežģītajai motivējošai struktūrai: atšķirīgas un atšķirīgas vērtību orientācijas, vēlmes un intereses, viņu politiskā uzvedība kļūst daudzveidīga.
Politiskās dzīves forma var būt mierīga un bagāta.
Raksturīga mierīga politiskā dzīvepolitisko institūciju stabilitāte, sabiedrības vienotības saglabāšana un politiskā stabilitāte. Izveidotajai politiskajai sistēmai ir konservatīva ietekme uz politisko attiecību dalībniekiem, kas kavē tās modernizāciju globālā progresa kontekstā.
Насыщенная политическая жизнь характеризуется pauze sabiedrisko attiecību veidošanā, kas saistīta ar sabiedrības protestu, nemieriem un, kā likums, jaunu politisko institūciju veidošanos. Pārejas punkts izveidotajā politiskajā sabiedrībā pozitīvi ietekmē jaunu mūsdienīgu tehnoloģiju ieviešanu un veicina politiskās kultūras un demokrātijas izaugsmi.
Politiskā dzīve ir dažādu iedzīvotāju grupu intereses, sabiedrisko organizāciju un politisko partiju darbība, sociālo un politisko grupu kustība.
Politiskā dzīve ir daudzveidīga un daudzveidīga, tāpēc to var klasificēt pēc vairākām raksturīgām iezīmēm:
- darbības jomā: sociālie, kultūras, ekonomikas, valsts, militārie;
- pēc mēroga: reģionāla, vietēja, globāla, starptautiska;
- pēc reģioniem: ārpolitika un iekšpolitika.
Основной политической функцией общества в politiskā dzīve ir tieša valsts iestāžu veidošana ar vēlēšanām un referendumu. Atšķirība starp referendumu un vēlēšanām ir tāda, ka pirmais ir paredzēts, lai noteiktu tautas gribu, un otrais ir tieša iedzīvotāju vēlme.
Politika un sabiedrība savā starpā ir cieši saistītasnotikuma raksturs. Katras sabiedrības politiskā dzīve izceļas ar tās dinamiku, daudzveidību un sociālajā telpā attīstīto parādību, tostarp politisko attiecību, sarežģītību. Mēs uzskaitām tās galvenās funkcijas: sabiedrisko labumu pārdali, visu sociālo grupu interešu izpausmi, sabiedrības vienotības un integritātes saglabāšanu, interešu saskaņošanu, mobilizācijas funkciju.
Jāatzīmē arī, ka politikas attiecībassabiedrība nav tik vienkārša un vienkārša. Vismazāk novirzoties no konkrētā kursa, valdība spēj demonstrēt savu impotenci, kas galu galā var novest pie sociālās nestabilitātes, konfliktiem un sabiedrības iznīcināšanas.
