Konstitucionālā demokrātiskā partija saucasarī kadetu partija, tika izveidota 1905. gadā un bija kreisā spārna liberālisma straume. Viņu sauca arī par „profesoru partiju”, lai tās locekļi būtu augsti izglītoti. Kadeti piedāvāja impērijas liberālās vērtības un konstitucionālos lēmumus, kas tika ieviesti Eiropas valstīs. Tomēr Krievijā tie tika pieprasīti.
Kadetu partija aizstāvēja nevardarbīguvalsts attīstība, parlamentarisms un liberalizācija. Politiskās izglītības programma bija klauzula par visu pilsoņu līdztiesību neatkarīgi no tautības, klases, dzimuma un reliģijas. Kadetu partija arī atbalstīja ierobežojumu atcelšanu dažādām klasēm un tautībām, tiesībām uz personīgo integritāti, pārvietošanās brīvību, sirdsapziņu, runu, pulcēšanos, presi un reliģiju.
Kadetu partija uzskatīja par labāko Krievijaivaldību, pamatojoties uz vispārējām vēlēšanām, ar skaidru un slepenu balsošanu. Vietējie pašpārvaldes demokratizācija un tās pilnvaru paplašināšana bija arī tie, ko vēlējās kadeti. Puse aizstāvēja tiesas neatkarību un zemes platību palielināšanu zemniekiem zemnieku, valsts, kabineta un klostera zemju rēķina, kā arī zemes īpašnieku atpirkšanu par zemes īpašniekiem par to reālo paredzamo vērtību. Prioritāšu saraksts ietvēra arī streiku un darba ņēmēju apvienību brīvību, astoņu stundu darba dienu, ražošanas tiesību aktu izstrādi, universālu obligātu un bezmaksas pamatizglītību un pilnīgu autonomiju Polijai un Somijai. Kadeta partijas vadītājs P.N. Pēc tam Miliukovs kļuva par pagaidu ministru pagaidu valdībā.
1906. gadā programmā tika pievienots vienumsvalstij jākļūst par parlamentāro un konstitucionālo monarhiju. Kadetu augstākais partijas orgāns bija Centrālā komiteja, kas tika ievēlēta kongresos. Tā tika sadalīta Maskavas un Sanktpēterburgas nodaļās. Pēterburgas Centrālā komiteja strādāja pie partiju programmas un dažādu rēķinu iesniegšanas domai. Maskavas Centrālajā komitejā tika publicēts darbs, kā arī kampaņu organizēšana. Centrālās komitejas ietvaros lielākā daļa bija buržuāzijas un intelektuāļu pārstāvji, kā arī saimnieki ar liberāliem skatiem.
1917. gadā pēc februāra februārarevolūcija, opozīcijas struktūras kadetu partija ir kļuvusi par valdošo politisko vienību. Viņas pārstāvji ieņēma vadošās pozīcijas pagaidu valdībā. No konstitucionālās monarhijas idejas partija ātri pievērsās saukļiem par demokrātiju un parlamentāro republiku. Pēc februāra revolūcijas šī partija sāka aktīvi nostiprināt savu vietu garīdznieku, studentu un intelektuāļu vidū. Darba grupai un lielākai daļai zemnieku tās stāvoklis joprojām bija vājš, kas vēlāk bija viens no iemesliem, kādēļ pagaidu valdība nevarēja ilgstoši darboties.
1921. gadā g.Parīzes partijas kongresā tā sadalījās divās grupās. Jauno "demokrātisko" nodaļu vadīja Miļukovs, un daļu, kas palika tajās pašās pozīcijās, vadīja Kaminka un Hesene. Kopš tā laika kadeti kā viena politiska partija beidza pastāvēt.
