Krievijas ārpolitika

Krievijas ārpolitika tiek realizētavienlaicīgi ar sabiedrības attīstību kopumā. Tātad pēc PSRS pārtraukšanas pastāvēja pilnīgi jauns posms mūsu valsts mijiedarbībā ar citām pasaules valstīm. Un 1992. gada janvārī Krieviju atzina 131 valsts.

Krievijas ārpolitikas vēsture šodienir balstīta uz galvenās prioritātes izvēli - NVS izveidi kā jaunu vienlīdzīgas un brīvprātīgas sadarbības formu starp bijušajām padomju republikām. Nolīgums par šī Sadraudzības veidošanu tika parakstīts 1991. gada 8. decembrī. Minskā un 1993. gada janvārī pieņēma NVS hartu. Tomēr šodien Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS) ir zaudējusi zināmu nozīmi, un tajā pašā laikā koordinējošo iestāžu pieĦemtie dokumenti, risinot jautājumus par sadarbību ekonomikas jautājumos, lai aizsargātu vidi, sāka zaudēt vērtību. Šo saimniecisko saišu sadalīšanās process, kas darbojās pirms PSRS pastāvēšanas beigām, kļuva diezgan satraucošs.

Krievijas ārpolitika pēdējos gadosmērķis ir uzlabot attiecības ar Gruziju, Kazahstānu un Uzbekistānu. Mūsu valsts ir kļuvusi par vienīgo locekli miera uzturēšanas misijās tā saukto "karstajiem punktiem" no NVS (Gruzijā, Moldovā un Tadžikistānā).

Nesen tas ir diezgan sarežģīts un kompleksssarežģītas attiecības ar Ukrainu. Draudzība, sadarbības un alianses saites atbilst interesēm tautu šīm divām valstīm, bet ambīcijas un savstarpējā neuzticēšanās atsevišķiem politiķiem šīs valstis pamazām izraisīja ilgu stagnāciju savās attiecībās.

Krievijas ārpolitikas koncepcija balstās uz šādām prioritātēm:

- Krievijas Federācijas vieta globālā ģeopolitiskajā pasaulēno situācijas. Tātad pēc PSRS sabrukuma ar CIS turpmāko izveidi mūsu valstij ir izveidojusies pilnīgi jauna ārpolitiskā situācija. Globās pārmaiņas ģeostratēģiskajā un ģeopolitiskajā situācijā lika radīt nepieciešamību pārskatīt Krievijas lomu un vietu attiecību sistēmā starptautiskā līmenī;

- Krievijas ārpolitika lielā mērāatkarīgs no ārējiem faktoriem, kas vājina valsts stāvokli starptautiskajā arēnā. Pašreizējās ģeopolitiskās situācijas ietvaros mūsu valsts saskaras ar daudziem problemātiskiem jautājumiem. Sakarā ar izmaiņām politiskajā, ekonomiskajā un ideoloģiskajā situācijā Krievijas Federācijā tās ārpolitikas darbība ir krasi samazinājusies.

No ekonomiskā potenciāla samazināšanasValsts aizsardzības spējas ir ievērojami cietušas, kā rezultātā tā tika pārvietota uz ziemeļaustrumiem, zaudējot tirdzniecības floti, aptuveni pusi no jūras ostām un tiešu piekļuvi jūras maršrutiem Rietumos un Dienvidos.

Krievijas ārpolitika tiek īstenota, lai integrētu mūsu valsti pasaules klases tirgū un saskaņotu kursa politisko fokusu ar vadošo pasaules varu politiķiem.