Kultūra, bez šaubām, ir dzimusicilvēks. Nepieciešamība saprast pasauli un sevi, ietekmēt realitāti, attīstīt kādu pieredzi nākamajām paaudzēm atšķir cilvēku no visiem citiem dzīvās dabas pārstāvjiem. Kultūra plašākā nozīmē ir cilvēka eksistences veids šajā pasaulē, un kultūras universāļi ir tā veida sistematizācija.
Katrai kopienai ir savas normas, vērtības,uzskati, idejas un stereotipi ir viņu pašu kodu kopums, kas nosaka realitātes uztveri un diktē cilvēka uzvedību noteiktā situācijā. Cilvēki nodod šo pieredzi nākamajai paaudzei - tā plūst vēsture. Bet katrā konkrētajā kultūrā (cilvēki, tauta, valsts) ir realitātes un ar tām saistīti jēdzieni, kas ir kopīgi visiem planētas cilvēkiem.
Kultūras universāļi ir sava veidacivilizācijas pieredzes vispārināšana. Neatkarīgi no tā, kādai tautībai cilvēks pieder, neatkarīgi no tā, kurā laikā viņš ir dzimis, kādiem uzskatiem un idejām viņš pieturas, un neatkarīgi no tā, kādai sociālajai videi viņš pieder, pastāv noteikta zīmju sistēma, kas kodē visiem Zemes cilvēkiem kopīgās idejas par pasauli un par mijiedarbību ar viņu. Tas notiek tāpēc, ka visi cilvēces rases pārstāvji ir sakārtoti pēc vieniem un tiem pašiem bioloģiskajiem likumiem, viņiem ir vienādas vajadzības, viņi visi ir vienlīdzīgi uzdevumu priekšā, kurus daba izvirza priekšā.
Vārds "universāls" mums nāca no viduslaikufilozofija, tāpēc pagātnes gudrie apzīmēja vispārīgus jēdzienus. Termins "kultūras universāļi" satur to pašu nozīmi: universālas kultūras iezīmes, kas raksturīgas visiem cilvēces pārstāvjiem.
Visiem cilvēkiem uz zemes ir nepieciešamībavairošanās un rūpes par dzīvību un drošību. Šajā sakarā kultūrā ir idejas par radniecību, par higiēnas prasībām, par darba optimizācijas veidiem. Bez izņēmuma visi cilvēki piedzimst un mirst: visām tautām ir tradīcijas un rituāli, kas pavada šos divus lielos procesus. Cilvēkiem mēdz izdzīvot ne vienam, bet kopā. Tāpēc visiem planētas iedzīvotājiem ir kopīgas sadzīves tradīcijas: darba dalīšana, sadarbība, apsveikumi un atvadas utt. Visus cilvēkus vieno spēja smieties un raudāt, gulēt, ēst, izmantot fiziskas aktivitātes utt. Ap šīm kategorijām attīstās noteiktas cilvēku materiālās un garīgās darbības. Tās augļi ir kultūras universāļi. Piemēri ir vārdi, ģimenes saites, saziņa, izglītība, profesionālā apvienība, tehnoloģijas, kosmogonija, zīlēšana, kalendārs, higiēna, kulinārija, spēles, dejas, apģērbi un ķermeņa rotaslietas, dekoratīvā māksla, reliģija, sociālā identitāte, politika utt.
Tomēr jāsaprot, ka katrākonkrēta kultūras universāla saturs ir raksturīgs konkrētai kultūrai. Visām tautām ir paradums dibināt ģimeni, bet daži uzskata, ka laulības vecums ir 18 gadi, bet citi var apprecēties ar meiteni 8 gadu vecumā. Vai, piemēram, dažādās kultūrās bēru rituālu raksturs var ievērojami atšķirties, lai gan pati apbedīšanas paražu, simbolu un noteikumu klātbūtne pastāv visur.
Slavens antropologs, kurš savu dzīvi veltīja studijāmcilvēks - viņa izcelsme un mijiedarbība ar apkārtējo vidi, kas agri piesātināta ar vislielāko interesi par planētas tautu kultūrām. Zinātniekam bija apmēram divdesmit četri gadi, kad viņš apceļoja pasauli, un pēc tam sāka pētīt tradicionālās cilšu un tautu kultūras iezīmes Jeila pētniecības universitātē ASV. Kopā ar kolēģiem Mērdoks izveidoja iespaidīgu pasaules kultūras datu bāzi un klasificēja visu kultūru pārstāvjiem raksturīgos elementus, kas nav nekas vairāk kā kultūras universāļi. Saraksts, kurā ietilpst vairāk nekā astoņdesmit kategorijas, tiek papildināts ar civilizācijas attīstību. Kultūras universālus pētīja slaveni etnogrāfi, antropologi un sociologi - Broņislavs Maļinovskis, Adolfs Bastians, Leslija Vaita, Klārks Vislers, Emīls Durkheims, Marsels Moss, Georgs Simmels, Talkots Pārsons.
Kultūras universāļi, protams, padara ikvienu saistītucilvēku uz Zemes, jo tie ir vienots pamats katras atsevišķās kultūras oriģinalitātei. Mūsdienās cilvēku galvenās vajadzības ir vides un zinātnes un tehnikas progresa saglabāšana, attīstot cilvēktiesību tehnoloģijas un miera veidošanas idejas. Attiecīgi tieši šajās jomās attīstās mūsdienu kultūras universāļi.
