Bieži vien menstruālā cikla neveiksme pēc dzimšanasizraisa bažas tikko dzimušām mātēm. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka grūtniecības laikā menstruācijas tiek pārtrauktas sievietes ķermeņa hormonālās korekcijas dēļ. Pēc piegādes hormonālais stāvoklis tiek atjaunots, un nav svarīgi, vai dzemdības bija dabiskas, vai arī bija jāveic ķeizargrieziens.
Galvenais atveseļošanās faktorsmenstruāciju cikls pēc dzemdībām ir beidzies, kalpo pirmajām menstruācijām. Zīdīšana arī ir ļoti nozīmīga, jo prolaktīns (īpašs hormons, kas atbild par piena ražošanu krūtīs) var bloķēt citu hormonu darbību, kas var izraisīt arī menstruāciju aizkavēšanos. Šai parādībai ir zināma bioloģiskā nozīme, jo māsu sievietes ķermenis nav gatavs jaunai grūtniecībai, un tāpēc tas ir jāaizsargā. Prolaktīns nodrošina šo aizsardzību, kas pasargā no savlaicīgas koncepcijas. Jāatceras, ka sieviete ir ilgstoši aizsargāta, un drīz viņa atkal būs nepieciešama kontracepcija.
Некоторые мамы жалуются на то, что особо jutīgi bērni uzplaukst no deguna piena garšas maiņas dēļ. Zīdaiņiem tas var būt kaitīgi, un pat mātēm ir risks zaudēt spēju barot. Tomēr, jo īpaši laimīgajiem, piens ir konservēts, katru trīs stundu laikā dekantē jaundzimušajam nepieciešamo porciju, vai miega laikā nomirgo krūtīm.
Gadījumā, ja pēc menstruāciju cikladzemdības vai barošana nestabilizējas vairāk nekā gadu, ir jāsazinās ar speciālistu, kas nosaka hormonu testus un, ja nepieciešams, ārstēšanu. Ja Jūs nevērīgi ārstat menstruāciju, jūs varat viegli nopelnīt sekundāru neauglību.
Признаком патологии является также состояние smaga dzimšanas asiņošana. Tajā pašā laikā skartās smadzeņu zonas, kas ir atbildīgas par hormonālo regulēšanu. Šādas izmaiņas var izraisīt dabisku hormonālu badu, kurā pēc dzemdībām ne tikai nav menstruāciju cikla, bet krūtīs praktiski nav piena. Sievietes, kas ir pēcdzemdību procesa upuri, pamanīja, ka tās zaudē svaru, āda izžūst, mati nokrīt, palielinās nogurums, parādās reibonis un pazeminās asinsspiediens. Visbiežāk šie simptomi ir saistīti ar pēcdzemdību nogurumu vai parastu anēmiju. Taču mātēm nevajadzētu atstāt novārtā piesardzības pasākumus - vislabāk vērsties pie endokrinologa, lai izslēgtu šos retos, kaut arī diezgan iespējamos gadījumus.
