Saņemot otro augstāko izglītību, kāLiela daļa studiju laika tiek veltīta studentu patstāvīgajam darbam. Moduļu apmācība vislabāk atbilst tiem, kas jau strādā pēc savas specialitātes. viena no tās īpatnībām ir spēja patstāvīgi apgūt materiālu katram cilvēkam individuālā tempā.
Pretējā gadījumā to sauc arī par "bloku-moduļu"Apmācības ", jo saturs materiāla pētāmās tiek sadalīta informācijas blokos ar atbilstošu stundu skaitu katrā satura materiālu var apgūt katram skolēnam trīs līmeņos: .. dziļums, pilna un samazināta students var pārvietoties iekšpusē moduli no viena līmeņa uz citu zināšanām. rezultātā tiks novērtēta, pārbaudot beigās katru tēmu.
Moduļu apmācībai skolotājam ir dota algoritma aktivitāte:
1. Pārskata lekcijas lasīšana.
2. Praktiskās nodarbības.
3. Patstāvīgā darba organizēšana.
4. Testēšana moduļa satura apgūšanai.
Par to uzskata modulāro apmācību sistēmustudents nevar sākt pētīt jauno materiālu, līdz viņš ir apguvis iepriekšējo. Tādēļ viņš var apmeklēt nodarbības par tēmu, kas ir palikusi neattīstīta, ar studentiem no citām grupām, palielina studiju laiku un iegūst zināšanas ar citiem kursiem vai veic ārēju pārbaudi. Moduļu apmācība ietver zināšanu novērtēšanu, ko veic vērtēšanas punktu kopums, ko var iegūt mutiskajam un rakstiskajam darbam, darbībai, radošumam, patstāvīgam darbam un palīdzībai citiem studentiem. Punkti tiek noteikti atsevišķi, jo katram tēvam ir zināšanu atslēgas un novērtēšanas kritēriji. Punkti uzkrāj, apkopo un ņem vērā visu veidu studentu līdzdalību darbā par šo tēmu.
Skolotājs moduļu ieviešanaiapmācībai ir nepieciešams iepriekš domāt ne tikai darba priekšmetus un stundām, kas tam ir būtiskas, bet arī izstrādāt uzdevumus katram blokam, ar kura palīdzību var noteikt studenta satura apguves līmeni. Apmācības individualitāte tiek izplatīta:
- studentu moduļa tēmu apgūšanas laikā;
- materiāla patstāvīgā pētījuma pakāpe;
- katra studenta (vai studentu grupas) mācīšanas metodes un metodes;
- par zināšanu novērtēšanas kontroles metožu izvēli.
Moduļu apmācība parādījās kā alternatīvatradicionālā veidā, kad pāreja uz jaunu tēmu tika veikta stingri atkarībā no mācību laika, nevis no materiāla apguves kvalitātes. Būtiska atšķirība starp mācīšanu un moduļu ņemšanu ir:
- nosakot mērķus katram izvēlētajam blokam un apgūstot to visiem grupas studentiem, bet ar savu tempu;
- saziņa ar skolotāju notiek pa veidiemsadarbība, kad ir iespējams apspriest materiāla apguves metodes, kopīgi izprast un meklēt mācību formas un materiāla vispārināšanu, atrast saturu šajā studenta interesējošā personiskā satura saturā, t.i. personiskās pieejas īstenošana;
- Maksimālais uzsvars tiek likts uz pašmācībām, pašpārbaudi, pašpilnveidošanu.
Moduļu apmācība varēja integrēties pati par sevivisi visprogresīvākie veidi un tehnoloģijas zināšanu iegūšanai: refleksīva pieeja, pakāpeniska garīgo darbību attīstība, ieprogrammēta instrukcija. Otrā augstākā izglītība sāk radikāli atšķiras no pirmās, kā jau motivēja iegūt vai uzlabot prasmes specialitātē, studenti mērķis ir augstu ātrumu iegūt zināšanas, to kvalitāti un apgūt spēju efektīvi īstenot praksē.
