Mūsdienu Tadžikistānas teritorijāvalsts veidojumi parādījās pirmajā tūkstošgades pirms Kristus. Arheologi arī zina par agrākām apdzīvotām vietām šajā reģionā. Tādējādi mēs varam runāt par seno pilsētu kultūras pastāvēšanu Tadžikistānā.
Vecākais ir Tadžikistānāpilsētas - Khujand. Tas radās tirdzniecības ceļu krustcelēs, kas ved no austrumiem uz rietumiem. Syr Darya upe, kuras krastā atrodas pilsēta, nodrošina iedzīvotājiem pietiekamu daudzumu ūdens, kas pat ļauj viņiem audzēt dārzi blakus esošo kalnu nogāzēs.
Khujand ir otra lielākā pilsēta Tadžikistānā, savukārt Dušanbe ieņem pirmo vietu pēc iedzīvotāju skaita.
Patiesi intensīva urbšana šeitsākās ar PSRS izveidošanu republikā. Tad zemnieku zemnieki sāka aktīvi virzīties uz pilsētām, lai piedalītos lielos būvniecības projektos.
Ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un jaunu uzņēmumu radīšanupilsētās sākās aktīvas kultūras uzplaukums. Cilvēku mājas, teātri un muzeji tika uzcelti. Lielu uzmanību pievērsa teritoriju vēsturiskajām iezīmēm, iedzīvotāju tradīcijām.
Pēc Padomju Savienības sabrukšanas, pilsētasatdod viņiem vēsturiskos vārdus, kurus viņi bija gadsimtiem ilgi. Līdz ar to tika aktīvi uzsākts ielu pārdēvēšanas process un daudzu toponīmu tulkošana taju valodā.
Tajā pašā laikā Ķīna sāk investēt Tadžikistānā. Pilsētas turpina attīstīties - tiek veidoti jauni dzīvojamie kompleksi, skolas, universitātes un lidostas.
Iepriekš uzskaitītās pilsētas ir lielākie štata iedzīvotāju centri. Turklāt četri no viņiem ir pelnījuši atsevišķu stāstu.
Vispirms ir vērts pieminēt kapitālu -Dušanbe. Pilsēta ir nozīmīgs politisks, ekonomisks un kultūras centrs visā valstī. Tas koncentrē galvenās izglītības un kultūras iestādes.
Худжанд является вторым по величине в республике Tadžikistāna Parasti pilsētu ziemeļaustrumos ir ciešas saiknes ar apkārtējiem ciematiem, un tas būtiski ietekmē viņu ekonomiku. Piemēram, Khujand ir plaši izplatīti tirgi ar vietējiem produktiem, kas Ferganas ielejā ir pārtikuši.
Valsts pretējā galā, sirdībagāta oāze, atrodas trešā lielākā pilsēta valstī - Kurgan-Tyube, kuras īpatnība ir tā, ka līdz 1924. gadam tās iedzīvotāji bija vienīgi uzbeki.
Ceturtajā lielajā pilsētā Kuljabā atrodas slavenā persiešu dzejnieka un reliģiskā darbinieka - Mir Saida Hamadani - mauzolejs.
