Mūsdienu sabiedrībā humors ir kļuvis par vienu noveidi, kā tikt galā ar depresiju, skumjām un vilšanos. Joki un joki var glābt cilvēku neērtajā situācijā un dažkārt novest pie viņa otrās puses. Tomēr ir jānošķir jēdzieni "humorists" un "satirists".
Satirists ir cilvēks, kas nav tikai jokot, betarī izsmiek cilvēkus, absurdas lietas un notikumus. Šeit parādās termins "satīrs", kas kļuvis spēcīgāks ne tikai politikā un filozofijā, bet arī daiļrunībā.
Humors ir smieklīgi, labsirdīgi joki.un jokiem, kas var uzmundrināt draugu vai kolēģu uzņēmumā. To nedrīkst sajaukt ar satīru, kas šodien ir kļuvis par atsevišķu literatūras, teātra un dziesmu žanru.
Satirists ir satīriskās mākslas autors.darbojas. Šī ir persona, kas pārstāv šo tendenci literatūrā, glezniecībā, skulptūrā un citās mākslas jomās. Šādi cilvēki ne vienmēr atpazīst masu vidū, bet daudzi vietējie un ārzemju autori ir kļuvuši zināmi tieši par saviem komiksu darbiem.
Sarunvalodā satīrists ir persona, kasapraksta jebkuru notikumu vai rīcību no ļaunās puses. Viņš nepalaidīs garām kādas no viņa drauga darbiem vai otrādi.
Jebkurš satīrists ir morāles atklāšanasociālie ļaunumi, kas tiek izsmieti ļaunā un tiesiskā formā. Satīrs ir literatūras, teātra mākslas, skulptūru un dziesmu lauks, kas izmanto šīs īpašības, lai parādītu indivīdu (politiķu, citas reliģijas vai tautības pārstāvju, uzņēmumu, kolēģu vai draugu vadītāju) trūkumus.
Lai šī satīra nepārvērstos par moralizēšanusludināšana, tā ir atšķaidīta ar humora un sarkasma elementiem. No šīs satīra kļuva par vienu no populārākajiem literatūras žanriem 18.-19. Gadsimtā, kad māksla kopumā uzplauka.
Uz skatuves mākslinieki bieži var uzstāties kopā ar viņusatīriski priekšnesumi vai dziesmu panti. Profesionālo satīriķu vidū ir arī parodisti, kuri izsmej cilvēku trūkumus ar žestu, sejas izteiksmju vai dzēlīgu frāžu palīdzību.
Literatūrā satīras piemēri irM. Tvena, M. Zoščenko, J. Svifta vai M. E. Saltikova-Ščedrina darbi. Starp aktieriem uzreiz prātā nāk Čārlijs Čaplins, par kuru ir daudz humoristisku stāstu.
Mūsdienu pasaulē ar interneta parādīšanosbija tāda satīriska ierīce kā troļļošana. To lieto forumos, sociālajos tīklos un tērzēšanā. Trollings ir atrodams arī videospēlēs, un daži emuāru autori to izmanto.
