Atsevišķi pilsoņi (indivīdi) un viņu organizācijasņemot vērā viņu dažādās aktivitātes, viņi pastāvīgi iesaistās sociālajās (sociālajās) attiecībās. Noteiktus šādu attiecību veidus reglamentē īpašas tiesību normas, tas ir, uzvedības noteikumi, kas ir vispārēji saistoši, un tāpēc tos sauc par tiesiskajām attiecībām.
Civillietas pārstāvattiecīgi, tiem ir arī visas kopīgas iezīmes attiecībā uz visām tiesiskajām attiecībām (it īpaši, pamatojoties uz likumiem un sabiedrības raksturu). Civiltiesiskās attiecības ir apzinātas, vēlēts, jo tās atspoguļo attiecību subjektu individuālo gribu. Zemāk, ļaujiet mums apsvērt, kādas civiltiesiskās procesuālās tiesiskās attiecības pastāv. Dibināts klasifikāciju veic gan teorētiskos, gan praktiskos mērķus, kas ir labi, precizējot pienākumus un pušu tiesības, noteikšana spektra tiesību normām, kurām jāpiemēro visos posmos tiesisko attiecību (rašanos civilo attiecību, un to īstenošana un tai sekojoša izbeigšanu).
Civillietu klasifikācija
Šī klasifikācija pēc dažādiem kritērijiem palīdz skaidri saprast visu civilā rakstura daudzveidību.
Civilo tiesisko attiecību veidi par pienākuma un pilnvarotās personas savstarpējo attiecību raksturu:
а) Абсолютные правоотношения – когда с одной puse ir pilnvarota persona, un, no otras puses, pret viņu vērsušies subjekti, kuru aplis nav definēts. Piemēram, valsts civildienesta tiesiskās attiecības, kas notiek starp trešo personu un preču zīmes īpašniekam, starp tiem, kam ir ekskluzīvas tiesības uz jebkuru darbu (literatūras, mūzikas, mākslas) un, atkal, trešo personu. Šajā gadījumā pilnvarotās personas tiesības tiek uzskatītas par absolūtas, un trešās personas iegūst daudzsološus pienākumus.
b) Relatīvā attiecība ir tad, kadpilnvarota persona (vai personas), ir pretstatā īpašu pienākumu personai (vai personām), tas ir, kad puses ir stingri definētas attiecības un ir cieņa vienam pret otru attiecīgajiem pienākumiem un tiesībām. Šādu civiltiesību tiesisko attiecību koncepcijā ir iespējams iekļaut dažādu veidu darbības. Tas ir arī saistība, kas saistīta ar civilās aizsardzības pasākumu īstenošanu, un attiecības, kas saistītas ar izgudrojumu un darbu izmantošanu.
Civiltiesību satura veidi:
a) Īpašuma attiecības, kas izriet nopar jebkuru īpašumu (vai materiālo labumu). Tie var būt saistīti ar labuma nodošanu no viena īpašnieka uz citu (jo īpaši ar mantojumu) vai ar kādas personas īpašuma (jo īpaši īpašumtiesību) klātbūtni. Īpašuma tiesību aizsardzības īstenošanai tiek piemēroti materiālie pasākumi: kompensācija par zaudējumiem, konfiskācija utt.
b) rodas morālas attiecības saistībā arnemateriālo, piemēram, goda, biznesa reputācijas, cieņas, autortiesību priekšrocības. Līdztekus pasākumiem, kas ir būtiska un iepriekš minēti (piemēram, kompensācija par morālo kaitējumu), šo tiesību aizsardzībai tiek izmantoti arī ar īpašumu nesaistīti pasākumi (publiska atteikšanās, autorības atzīšana uc).
Civiltiesisko attiecību veidi pienākumu un tiesību sadalei:
а) Простые правоотношения, когда одно лицо tai ir tikai viena tiesības, un citai personai ir tikai viens pienākums. Piemēram, saskaņā ar aizdevuma līgumu aizdevējam ir tiesības pieprasīt naudas summas atmaksu, un aizņēmējam ir pienākums tikai atmaksāt parādu.
b) Sarežģīts - ja katram attiecību subjektam vienlaikus ir virkne pienākumu un tiesību.
Civiltiesisko attiecību veidi atkarībā no regulējuma priekšmeta:
a) Īpašumtiesības - veic ar darbībāmpilnvarots subjekts (lietas, kas pieder viņam ar īpašumtiesībām, izmantošana, iznīcināšana, valdīšana). Šādas attiecības regulē īpašuma attiecību statiku.
b) Obligāti - būt par starpnieku īpašuma attiecību dinamikai (lietas nodošana lietošanā, pārdošana vai dāvināšana, pakalpojumu sniegšana, darba veikšana).
Civiltiesisko attiecību veidi, ņemot vērā to pastāvēšanas laiku:
a) Steidzami, kas ir ierobežoti noteiktā laika posmā (piemēram, autortiesības, kas ir spēkā likuma subjekta dzīves laikā un vēl 50 gadus pēc viņa nāves).
b) neierobežots, ko neierobežo neviens periods (piemēram, īpašuma tiesības).
