Mūsdienu psiholoģija mūsdienāsir dalījusies daudzos virzienos, kas pastāvīgi mainās jauno zinātnisko datu pieplūdumā. Pietiek, ka šī zinātne ir jauna un tāpēc psihologi pastāvīgi izdara savus labojumus un papildinājumus. Pētot tik smalku kategoriju kā dvēsele, psiholoģija kā zinātne nevar būt statiska, jo to ir ļoti grūti izmeklēt un tradicionālām metodēm to ir grūti pierādīt. Papildus bērnībai, vecumam, sociālajai psiholoģijai, kognitīvai psiholoģijai, grupu un tautu psiholoģijai aktīvi attīstās.
Kognitīvā psiholoģija izvēlējās savu tēmupētījums par to, kā cilvēks domā, kā viņš saņem informāciju par pasauli, kā šī informācija tiek saglabāta atmiņā un kā tas viss ietekmē personas uzvedību. Kognitīvās psiholoģijas galvenais uzdevums ir izprast cilvēka domu būtību.
50. gados. 20. gs. Zinātnieki sāka aktīvi attīstīt atmiņas, uzmanības, valodas procesu, attēlu uc pētījumu. Tas bija saistīts ar vairākiem šādiem objektīviem iemesliem:
- pozīciju nodošana biheiviorismam, kas uztvēra cilvēku uzvedību kā reakciju uz stimuliem, bet neizdevās.
- komunikācijas teorijas rašanās, kasIzskats izraisīja virkni eksperimentu signālu izpētei, informācijas teorijai un uzmanībai, tas ir, kurās apgūst kognitīvā psiholoģija.
- Mūsdienu lingvistikā parādās jaunas pieejas gramatiskajām struktūrām un valodai.
- kibernētika un it īpaši mākslīgā intelekta radīšana radīja nepieciešamību radikāli mainīt to uzskatus par atmiņas apstrādes un uzglabāšanas informāciju utt.
Kognitīvā psiholoģija to izmantoInformācijas apstrādes pētījumu modelis, kurā izziņas process tiek uzskatīts par posmu virkni, un katru no tiem var uzrādīt kā hipotētisku vienību un virkni individuālu manipulāciju ar informāciju, ievadot informāciju. Pieņemot, ka reakcija uz notikumu ir nākamā posmā virknē līdzīgu posmu. Katrā no šiem posmiem tiek analizēta informācija no iepriekšējā posma. Lai gan ir gandrīz neiespējami identificēt sākotnējo posmu, jo tie ir cieši saistīti.
Pašlaik kognitīvā psiholoģijaizmanto 10 dažādu pētījumu jomu metodes un pētījumus: atmiņu, uzmanību, iztēli, valodas funkcijas, attīstības psiholoģiju, attēlu uztveri un atpazīšanu, mākslīgo un cilvēku intelektu, domāšanu utt.
Grupu psiholoģija
Sociālā psiholoģija ietver visu sadaļu, kas nodarbojas ar grupu psiholoģijas izpēti. Šajā nodaļā tiek pētīta cilvēku un cilvēku izturēšanās grupā, kā notiek komunikācija un mijiedarbība.
Grupa ir cilvēku kopums, ko apvieno sociālās, ikdienas, ekonomiskās uc attiecības. Tas ir, cilvēki ir vienoti, un viņi paši sevi uzskata par sevi.
Grupas ir lielas un mazas.Mazajām grupām ir no 2 un vairāk. Grupas ir sadalītas arī nosacītās un reālās. Savukārt reālās grupas var iedalīt neoficiālā un oficiālā, situatīvā un ilgtspējīgā situācijā utt. Vienlaikus var būt vairākas grupas: skola, aplis, ielas kompānija utt.
Tautu psiholoģija
Raksts "Tautu un masu psiholoģija"Gustavs Lēbons kļuva par kritēriju 20. gadsimta diktatoriem un visiem politiķiem, kuri bija sasnieguši varu. Tajā Leboņa salīdzina masas ar pūli un nosaka to klasifikāciju. Un arī tajā teikts, ka pasaule atrodas "masu laikmetā". Svarīgi ir tas, ka Lebons savā darbā "Tautu un masu psiholoģija" sniedz tautu (rasu) parādīšanās, attīstības un turpmākās sabrukšanas mehānismu, kā arī lielo cilvēku lomu un idejas šajā procesā.
