Sociālistiskās sistēmas veidošana PSRSnotika diezgan sarežģītos apstākļos. No vienas puses, tika nostiprināta kapitālistu apgrūtinājuma pozīcija, un, no otras puses, kara draudi auga. Nacistiskā Vācija ir pārkāpusi starptautisko līgumu noteikumus, aktīvi iesakņojusies, gatavojoties sākt vardarbīgu pasaules pārdali. Tālo Austrumu teritorijās šis mērķis bija Japānā un Āfrikā, Balkānos un Vidusjūrā - fašistiskajā Itālijā.
Šīs pilnvaras pastāvīgi cenšaspaplašināt tās ietekmi uz citām valstīm. Tātad, bija karš Etiopijā, Spānijā, Ķīnā. Militārās operācijas varētu izplatīties visā pasaulē. Šajos diezgan sarežģītos apstākļos liela nozīme bija padomju valdības cīņai pret fašistiskajiem agresoriem, par vispārēja miera sākšanu un kolektīvo drošību.
PSRS autoritāte palielinājās, pateicoties mierīgai politikaiIepriekšējos periodos, vēlme nodrošināt mierīgu līdzāspastāvēšanu valstīs ar atšķirīgām sociālajām un ekonomiskajām sistēmām. Nenozīmīgi bija Padomju Savienības panākumi sociālisma veidošanā. Buržuāzisko valstu varas iestādes bija spiestas ar to visu ņemt vērā, it īpaši tās, kuru intereses apdraud agresīva fašistu politika.
Pasaulē kopš 1919. gada sāka pastāvētstarptautiskā līga. Tās sastāvā iekļautās tautas pieņēma īpašu hartu. Tās noteikumi atspoguļoja asociācijas mērķus un mērķus. Tautu līgas izveide ierosināja sadarbību starp varas iestādēm. Organizācijas mērķis bija nodrošināt visu tautu mieru un drošību.
Pēc aiziešanas no Starptautiskās līgas, Vācijā unJapāna ieguva iespēju realizēt savus agresīvos plānus. Līdz šim visi viņu impulsi vienā vai citā pakāpē tika ierobežoti. Tomēr daudzas citas valstis pauda viedokli, ka PSRS iekļūšana Nāciju savienībā esošajos sarežģītajos apstākļos ir nepieciešama. Savukārt Padomju Savienība centās izmantot visas pieejamās metodes, lai izveidotu mieru. Šajā sakarā Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas lēmums izmantot pasākumus, lai nodrošinātu kolektīvo drošību, paredzēja noteikumus, par kuriem PSRS varētu ieiet Tautu Savienībā. Tika paredzēts parakstīt reģionālu nolīgumu ar daudzām Eiropas valstīm par savstarpēju aizsardzību pret agresīviem uzbrukumiem.
PSRS iestāšanās Nāciju savienībā notika 1934. gadāgads, 18. septembris. Nedēļu pirms šī notikuma Padomju Savienība tika oficiāli uzaicināta trīsdesmit četru valstu vārdā. PSRS iestāšanās Nāciju savienībā notika ar dažām atrunām. Tādējādi Padomju Savienība izteica zināmas domstarpības ar vairākiem Hartas noteikumiem, dažām metodēm, kas pārkāpj dažu tautu suverenitāti, jo īpaši pienākumu trūkumu attiecībā uz rasu vienlīdzību, kā arī koloniālās pilnvaru sistēmu.
Принятие СССР в состав этого объединения norādīja uz spēcīgo sociālistiskās valsts autoritāti. Tādējādi pastāvēja starptautiska juridiskā situācijas konsolidācija (ilgi acīmredzama), ka bez Padomju Savienības līdzdalības nav iespējams atrisināt jautājumus starptautiskajā dzīvē.
Nāciju līgas ietvaros PSRS aktīvi cīnījās partādu spēku frontes veidošana, kas tiecas pēc miera, kā arī uz kolektīvās drošības struktūras izveidi. Tajā pašā laikā sociālistiskā valsts turpināja savu neatlaidīgo cīņu par mieru starptautiskajā atbruņošanās konferencē gan pēc iestāšanās, gan pirms iestāšanās valstu starptautiskajā organizācijā. Tajā pašā laikā Padomju Savienība ierosināja padarīt šo konferenci pastāvīgu. Tomēr dalībnieki noraidīja šo priekšlikumu. Bet padomju diplomātu iniciatīva izraisīja diezgan spilgtu reakciju demokrātiskajā pasaules sabiedrībā, kas pamatoti uzskatīja Padomju Savienības darbību par izšķirošu faktoru jautājumā par drošības stiprināšanu pasaulē.
