Studē krievu (vai jebkura cita) valodu, studentiun skolēni saskaras ar "fonētiskās transkripcijas" jēdzienu. Vārdnīcas un enciklopēdijas šis termins tiek atšifrēts kā veids, kā ierakstīt mutvārdu runu, lai precīzāk pārtulkotu izrunu. Citiem vārdiem sakot, transkripcija pārraida valodas skaņas pusi, ļaujot to atspoguļot vēstulē ar noteiktu zīmju palīdzību.
Fonetiska transkripcija ir svarīga lomasvešvalodu mācīšana. Galu galā šī ierakstīšanas metode ļauj jums parādīt un saprast burtu izrunu un lasīšanas noteikumus. Transkripcija atkāpjas no tradicionālajiem pareizrakstības noteikumiem (it īpaši krievu valodā), ja tie nesakrīt ar izrunu. Uz vēstules tā tiek apzīmēta ar kvadrātiekavās pievienotajiem burtiem. Turklāt ir papildu pazīmes, kas norāda, piemēram, līdzskaņu maigumu, balsis garuma un tā tālāk.
Katrai valodai ir savs fonētiskaistranskripcija, kas atspoguļo šīs konkrētās runas skaņas pusi. Jāatzīst, ka papildus tiem pazīstamiem burtiem, kas nerada grūtības, krievu valodā var atrast arī papildu. Piemēram, šeit mēs izmantojam j, i (mine, bedre uc). Turklāt dažās pozīcijās patskanis izklausās kā "" un "ь" ("er" un "yer"). Apzīmējumi [une] un [sen
Krievu fonētiskā transkripcija irgalvenais veids, kā rakstīt vārda iezīmes, ko mēs uztveram ausīm. Tas ir nepieciešams, lai labāk izprastu atšķirības, kas pastāv starp valodas skaņām un burtiem, savstarpējas savstarpējas atbilstības trūkumu. Noteikumi par patskaņu pārrakstu balstās, pirmkārt, uz skaņas stāvokli attiecībā uz stresu. Citiem vārdiem sakot, šeit tiek izmantota neuzspīlēto kvalitatīvā samazinājuma shēma.
Нужно сказать, что международная фонетическая transkripcijā, kā arī krieviski, nav pieturzīmju un lielo burtu. Rakstīšanas punktus un komatus šeit apzīmē kā pauzes. Arī vārda rakstīšanas veidi (ar defisi, atsevišķi) netiek ņemti vērā. Tas nav svarīgs vārdu krājums, bet gan fonētika, proti, skaņa.
Фонетическая транскрипция используется также в dialektoloģija, lai precīzi ierakstītu izrunas īpašības un ortoeopijā, kur ar tā palīdzību tiek demonstrētas izrādes iespējas.
Krievu transkripcijas noteikumi ir,ka šeit tiek izmantoti gandrīz visi burti, izņemot iotatiem E, E, Y, Y (dažās mācību grāmatās E ir izslēgts no šī saraksta un tiek izmantots skaņu ierakstīšanai). Šīs vēstules uz burta ir norādītas vai nu iepriekšējā līdzskaņa maiguma dēļ, vai arī j + atbilstošie patskaņi (e, o, y, a).
Также фонетическая транскрипция в русском не apzīmējums ni, kas tiek rakstīts kā garas Sh apakšraksts un augšrakstā rakstzīmes, kas tiek izmantoti darbā, ko sauc par akcentu. Ar viņiem pārstāv skaņas garuma, maigumu, daļēju zaudējumu skanenis, non-zilbju skaņas raksturs un citi.
Zināšanas par transkripcijas noteikumiem ir nepieciešamas, lai izpētītu izrunāšanas un rakstīšanas iezīmes valodā.
