Выразительностью и красотой русского языка Lomonosovs, Derzavins, Gogols, Turgenjevs, Tolstojs un daudzi citi rakstnieki, dzejnieki, kuru dzīve un radošā darbība bija tieši saistīta ar vārdu, apbrīnoja. Viņi atzīmēja savu harmonisko, bagātīgo, daudzveidīgo vārdnīcu, paplašināto semantiku, ļaujot viņiem izmantot visas prasmīgi izmantotās grafiskās izpausmes.
Kāda ir šāda valodas parādība?kā tas ir? Mēs bieži sastopamies ar saviem piemēriem gan ikdienas komunikācijā, gan mākslas runā. Ja dzirdat vārdu "mēness" vietā, saki "nakts karaliene" vai "nakts gaisma", bet "zvaigznes" - "vadošās gaismas", "pērles" un "dārgie izvietotāji", tad ziniet, ka ar minēto koncepciju. Viņa izolēto seno grieķu mākslā viņi arī deva viņam definīciju: "izpausme, kas apraksta vienu fenomenu ar citas palīdzības palīdzību." Tas ir, alegorija, "viena vietā citā" - tā burtiski grieķu valodā izklausās kā "parafrāze". Tādu piemēru piemēri šeit un ap to (vēl viens tulkojuma tulkojums) ir diezgan viegli atrodami. Kāpēc, vismaz slavenā Puškina adrese uz jūru: „Atvadu, bezmaksas elements!”
Runas izteiksmes līdzekļi, kas notiekRuna rakstā, cilvēki, kuri nezina par mākslinieciskiem ceļiem, bieži tiek sajaukti ar parafrāzi - vārdu, ļoti tuvu skaņai, bet kam ir pavisam cita nozīme. Šis termins attiecas uz dažāda veida teksta atkārtošanu: detalizēti, saīsināti, pielāgoti, tulkojumi no dzejolis uz prozu un otrādi. Tas ietver arī dažādus komentārus, tostarp zinātniskus tekstus. Tam ir atšķirīgs mērķis parafrāzē. To piemēri runā ir ļoti līdzīgi vietniekvārdu lomai gramatikā. Gan lingvistiskās parādības neuzliek objektus, zīmes, bet norāda uz tiem: “viņš”, nevis “cilvēks” un “vienpusējs bandīts”, nevis “spēļu automāts”.
Tropes, aprakstot dažus jēdzienus, kadcitu palīdzību literatūras studijās ir diezgan daudz. Šīs metaforas un puns un salīdzinājumi. Īpaša vieta starp tām ir parafrāze. Sarunvalodas un māksliniecisko tekstu piemēri sniedz iespēju klasificēt šo parādību loģiskās un iztēles apakšgrupās. Loģiskā aprakstošā brīdī tas ir balstīts uz skaidriem, redzamiem, viegli artikulētiem savienojumiem starp objektiem, parādībām, notikumiem. Un figurālā - par asociāciju sistēmu un slēptajām vienojošajām saitēm. Kas ir loģiska parafrāze? Piemēri krievu valodā ir diezgan viegli. Tas ir “mūsu laika varoņa autors”, nevis “Lermontov”, un “zaļie stādījumi”, nevis “rūpnīca”. To īpatnība ir plaša izplatība, leksiskās nozīmes pārredzamība, reprodukcijas stereotips.
Несколько иного рода образная перифраза.Daiļliteratūras piemēri palīdz atklāt tās būtību pēc iespējas precīzāk. Ja jūs zvanāt kādam Oblomovam, kļūst skaidrs, ka ir domātas tādas īpašības kā cilvēka slinkums, vēlmes kaut ko darīt, dīkstāves reverie. Plyushkin jau sen ir bijis sinonīms savās augstākajās izpausmēs, Maskava ir krievu valodas oriģinālvaloda, kuru bieži sauc par "balto akmeni", un Sanktpēterburgu - Puškina vārdus: "Pētera radīšana." Šajā gadījumā mēs nepārrunājam parafrāzi tīrā veidā, bet ar saplūšanu ar citiem ceļiem: metaforu un salīdzinājumu. Bieži tās tiek realizētas (t.i., zaudējušas izteikto figurālo nozīmi), izvietotas vai slēptas.
Kas vēl ir pārfrāzēts? Piemēri no literatūras un sarunvalodas pierāda tā saistību ar citu valodas fenomenu - eifēmismu, precīzāk sakot, viena jēdziena uzspiešanu citam. Kad tas notiek? Ja jums ir nepieciešams aptuvens, stilistiski samazināts vārds, aizstājiet to ar citu, "cēlāku". Piemēram, "klepus" vietā viņi saka "notīriet kaklu", nevis "fart" - "sabojāt gaisu". Prostitu sauc par "vieglas tikumības sievieti", "heteroseksuālu", "senākās profesijas pārstāvi", "Mesalīnu". Deguna blakusdobumu attīrīšanas process - ar skaistu izteicienu “lieto kabatlakatu” utt. Eifēmismi parādījās un iesakņojās valodā laikā, kad aktīvi veidojās tās literārās normas, notika cīņa par tīrību un pareizību. Pat Lomonosovs ar savu teoriju par “trīs mierīgiem” novilka asu robežu starp “augsto”, “vidējo” un “zemo” vārdu krājumu. Tika uzskatīts, ka izsmalcināti un izglītoti augstmaņi runā nedrīkst izmantot rupjības. Un, lai gan Lomonosova mācība galvenokārt attiecās
Eufēmismu parādīšanās ir vēl viens iemesls: perifrāze ir subjektīva, un to nosaka reliģiskie un kulta faktori. Piemēram, "velna" vietā Krievijā, it īpaši cilvēku vidū, bija pieņemts teikt "nešķīsts" vai "viltīgs". Tika uzskatīts, ka šādi vārdi nepiesaista cilvēkiem pārāk lielu citu pasaules spēku uzmanību, un tie savukārt nekaitinās “Dieva dvēseles”. Tādā pašā veidā zemnieki skaļi neizrunāja vārdu "braunijs", saucot viņu par "saimnieku", "vectēvu", "palīgu". Diezgan bieži tika sastapts vārds "Sam". Viņi uzskatīja, ka pretējā gadījumā braunijs tiks apvainots, un mēs sāksim spēlēt viņiem netīrus trikus. Un, ja jūs to saucat par "pareizi", tad šādā veidā jūs varat nomierināt garu, kas noteikti nesīs veiksmi mājā.
