Februāra revolūcija pilnībā mainīja to, kābijušās Krievijas impērijas sociālā un politiskā sistēma. Tika atceltas daudzas varas struktūras, sākās nopietna birokrātiskā aparāta reforma. Sākumā tas viss dažreiz noveda pie ļoti ievērojamām, dīvainām pārvaldes formām. Divkāršā vara Krievijā 1917. gadā ir ideāls piemērs, par atsevišķiem cēloņiem un rezultātiem ir jārunā atsevišķi.
Tātad, Dubultā vara Krievijā 1917. gadā- Šī ir valdības sistēma, kurā vara tika sadalīta starp divām struktūrām: Pagaidu valdību un Strādnieku un zemnieku deputātu padomi. Tīri teorētiski šāda shēma paredzēja savstarpēju kontroli un izvairīšanos no "pārmērībām", kas ir izdevīga tikai noteiktiem sociālajiem slāņiem. Praksē viss neizdevās tik labi.
Starp citu, kāpēc vispār radās divējāda varaKrievija 1917? Iemesli tam ir diezgan izplatīti. Pirmkārt, mēs jau esam atzīmējuši, ka visi Krievijas politiskie spēki tajā laikā ilgojās pēc varas, taču viņiem apņēmīgi neizdevās sarunāties savā starpā.
Turklāt bija pilnīga nevēlēšanās izturētiesatbildība par viņu rīcību. Pazīstama situācija, vai ne? Piemēram, neviens nevarēja uzdrīkstēties izvest valsti no kara, lai gan visi sabiedrības slāņi jau sen bija sapratuši tās bezjēdzību. Kamēr duālā vara Krievijā pastāvēja 1917. gadā, praktiski nekas netika darīts, lai reāli nodotu zemi zemniekiem, ko viņi gaidīja jau kopš 1861. gada. Protams, tas viss mudināja tautu pret Pagaidu valdību un padomju varu.
Tāpēc pieņemtajā deklarācijā 31917. gada marts kopā ar viņu tika apstiprināta pilnīga politiskā amnestija, izsludināta pilsoniskā brīvība un nāvessoda atcelšana, aizliegta šķiru un šķiru diskriminācija, kā arī paziņots par Satversmes sapulces sasaukšanu.
Rupja kļūda, ko pieļāva divējāda varaKrievija 1917. gadā bija tāda, ka šo administratīvo struktūru locekļi neteica ne vārda ne par bezjēdzīgā kara beigām, ne par zemes īpašnieku zemju konfiskāciju. Turklāt arī solītā demokrātiskās Republikas pasludināšana nenotika. Ne mazāk svarīgi tas bija saistīts ar faktu, ka Pagaidu valdība par katru cenu centās koncentrēt visu valsts varu savās rokās.
Tātad dubultā vara Krievijā.Pagalmā ir 1917. gads, valstī ir daudz neatrisinātu sociālo un ekonomisko problēmu. Resursi viņu risinājumam bija pieejami, gandrīz visi sociālie slāņi bija par labu jaunajām varas iestādēm, jo cara valdība pēdējos gados neko nedarīja, ātri un izlēmīgi novedot valsti krīzē. Bet kāpēc arī Pagaidu valdībai nepaveicās?
Zemes aktuālākā jautājuma risināšanatika atlikta līdz pēdējam, līdz Satversmes sapulces sasaukšanai. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka lielākajai daļai iedzīvotāju valdība atkal ir kļuvusi naidīga un sveša. Spriedze pieauga, pēc kuras sākās Pagaidu valdības krīzes.
18. aprīlis plkst.Miļukovs, kurš tajā laikā bija ārlietu ministrs, savā vēstījumā sabiedrotajiem sacīja, ka Krievija, neskatoties uz visu, plāno "cīnīties līdz rūgtajam galam". Tūkstošiem cilvēku devās protestēt, nevēloties sūtīt savus radus un draugus uz naidpilno karu. Miļukovs un aizsardzības ministrs A. I. Gučkovs nekavējoties tika atlaisti. Jau maija sākumā Pagaidu valdībā tika iekļauti vairāki menševiki un sociālisti-revolucionāri.
Viņš teica, ka viņa partija, redzot lietas notiekvalsts ir juceklis, gatavs visu varu pārņemt savās rokās un sakārtot lietas. Tādējādi dubultā vara Krievijā 1917. gadā arvien straujāk sāka zaudēt atbalstu no visiem iedzīvotāju slāņiem. Nevienam nepatika valdības un padomes politika.
Īpaši smagi cieta menševiki un sociālistiski revolucionāritā kā viņi "sadarbojās ar buržuāziju" Pagaidu valdības personā. Darba vidē boļševikiem ir arvien vairāk atbalstītāju. Īpaši skaidri to parādīja 18. jūnijā notikušie notikumi. Šajā dienā Padome ir plānojusi rīcību Pagaidu valdības atbalstam. Boļševiki uz šādiem nepārprotamiem draudiem reaģēja uzreiz, aicinot strādniekus uz "spontānu" sanāksmi.
Tikai Sanktpēterburgā vien ielās izgāja ne mazāk kā pieci simti tūkstoši cilvēku, kuri "nesa uz masu" visiem zināmos saukļus: "Visa vara Padomju Savienībai!", "Nost ar kapitālistu ministriem!", "Nost ar karu!"
Kadetu centrālā komiteja 8. jūlijā pieņēma lēmumu parpilnīga atdalīšanās no "kolaboracionistu valdības", kas tajā laikā jau pilnā sparā risināja sarunas ar Ukrainas nacionālistiskajām partijām, vienojoties par nosacījumiem šīs jaundzimušās valsts atdalīšanai no Krievijas.
Drīz Pēterburgas ielas jau atkal drebējadaudzu tūkstošu demonstrācijas, kas notika ar saukli par visas varas nodošanu lieliniekiem. Šoreiz situāciju sarežģīja fakts, ka cilvēku vidū bija daudz bruņotu karavīru un jūrnieku. Kopumā dubultā vara Krievijā 1917. gadā pastāvēja galvenokārt tāpēc, ka cilvēki ticēja, ka tās vietnieki spēs izbeigt karu. Kad tas nenotika, vēlētāju uzticība nekavējoties tika zaudēta.
Valdība pieņēma liktenīgo lēmumu parnepieciešamība pielietot spēku. Tika nogalināti vismaz 700 cilvēki, un valsts pārvalde pamazām sāk virzīties uz banālu diktatūru. Tika ieviests kara likums, militārās vienības steidzami izveda no galvaspilsētas, gandrīz visas radikālās avīzes bija pilnībā slēgtas.
Dekrēts par priekšlaicīgu V.I.Ļeņins un G.E. Zinovjevs, kuri tajā laikā vadīja boļševiku partiju. 24. jūlijā tika izveidots koalīcijas valdības "otrais izdevums", kurā šoreiz piedalījās astoņi "kapitālisti" un septiņi "sociālisti". Bēdīgi slavenais AF Kerenskis kļūst par jaunās varas premjerministru.
Objektu salīdzinājums | Aprīļa krīze | Jūnija krīze | Jūlija krīze |
Notikušā iemesli | Pretrunas starp dažādiem politiskajiem spēkiem valsts valdībā | Sarežģīta situācija visās ekonomikas, rūpniecības un lauksaimniecības jomās | Pilnīga ofensīvas neveiksme dienvidrietumu virzienā |
Formāls izpausmju sākuma iemesls | Ārlietu ministra paziņojums "Par karu līdz uzvaras beigām" | Gatavošanās uzbrukuma operācijām "patriotiskās apziņas celšanai" | Milzīgi zaudējumi, separātistu kustības sākums daudzos bijušās impērijas subjektos |
"Tautas protestu" forma | Pretkara demonstrācijas | Demonstrācijas, kurās piedalās karavīri un jūrnieki | Bruņotas demonstrācijas |
Galvenie saukļi | "Nost ar Miļukovu", tas ir, ārlietu ministrs | "Nost ar karu", "Visa vara - padomju vara" | "Visa vara padomju vara" |
Faktiski diarhija Krievijā 1917. gadātās bija beigas, jo pēc šīs valdības izveidošanas valsti faktiski vadīja menševiki. Vienkārši sakot, vairs nebija jautājumu par kaut kādu varas dalīšanu. Tātad, pie kā noveda dubultā vara Krievijā 1917. gadā? Rezultāti bija vilšanās:
Kopumā diarhija Krievijā 1917. gadā, kuras shēma tika atkārtoti citēta iepriekš, ir lielisks piemērs tam, kā vāji un nedroši politiskie spēki, kas "sagrābuši" varu, nespēj izdarīt kaut ko patiešām noderīgu. Boļševiki apbūra cilvēku sirdis, jo viņi izvēlējās ne tikai ņurdēt, bet arī rīkoties.
Tieši viņi beidzot pārtrauca Krievijas dalībukarā, lai gan viņi to darīja ar „Apkaunojošā Brestas miera” starpniecību, par kuru tieši runāja pats Ļeņins. Tomēr sākās relatīvais miers un atelpa pret valsti bija tā vērts. Mēs ceram, ka esat uzzinājis par faktoriem, kas neatgriezeniski izbeidza diarhiju Krievijā 1917. gadā. Iepriekš sniegtajā tabulā ir aprakstīti galvenie iemesli.
Pēc diarhijas likvidēšanastika mēģināts pulcēt visus politiskos spēkus valstī, lai novērstu to ieslīgšanu pilsoņu kara haosā. Augusta vidū notika Lielā valsts asambleja, kurā piedalījās visi valsts politiskie spēki. Izņemot lieliniekus. Ak, mēģinājums panākt vienošanos atkal izgāzās: menševiki iestājās par reālām reformām un līdzāspastāvēšanu ar padomju varu, savukārt buržuāzija uzstāja uz diktatūru un galīgu visu sociālistu likvidēšanu.
Šādos apstākļos kļuva iespējams militārs apvērsums,Pie kura stūres bija ģenerālis LG Korņilovs. Viņa programma paredzēja ne tikai pilnīgu boļševisma līderu likvidēšanu, bet arī mobilizācijas pasākumus ekonomikā, nāvessoda atjaunošanu flotē un armijā. Pēdējais bija nepieciešams, lai apturētu strauji attīstošo karaspēka sadalīšanos. Korņilovs nepareizi aprēķināja: praktiski visas politiskās partijas cēlās pret viņu, uz ko cariskās diktatūras atjaunošana nemaz neiespaidojās. Nedēļas laikā sacelšanās tika nomākta.
