Baltijas reģionā ir valstis, kasatrodas Baltijas jūras krastā. Tie ir savstarpēji savienoti ar kopēju kultūras, vēsturisko un ekonomisko attīstību, transporta sistēmu, dabas un resursu potenciāla identitāti. Visām Baltijas valstīm ir pieeja Pasaules okeānam caur Baltijas jūru, Kategatu un Skagerakas jūras šaurumiem.
Baltijas valstis (saraksts):
Baltijas valstis aizņem 14% no pasaules teritorijas un5% no visas cilvēces. Pasaules tirdzniecībā šīs valstis veido 15% no eksporta un 12% no importētajām precēm. Vissvarīgākie valstu ekonomikas ziņā ir Vācija un Krievija. Šo valstu ekonomiskais potenciāls un iedzīvotāju skaits daudzējādā ziņā pārspēj citu valstu varu. Nākamā valsts ekonomiskās attīstības reitings ir Polija. Valsts politika, kas saistītas ar pāreju uz tirgus ekonomiku, cēla apjomu IKP trešajā posmā rangu Baltijas reģionā. Zviedrija, Dānija un Somija ir vienas no mazajām augsti attīstītajām Rietumeiropas valstīm. Pašlaik šo valstu stratēģija ir vērsta uz Baltijas valstu sadarbības uzsākšanu. Pēcpadomju Baltijas valstis - Lietuva, Igaunija un Latvija - pieder pie valstīm ar nelielu pasākumu ekonomisko potenciālu. Bet to izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis ir liela nozīme attīstībā un uzturēšanā transporta tīklu starp Krieviju un Rietumu valstīm.
Baltijas valstu dabiskā un ekoloģiskā situācijajūras piekrastē ir diezgan labvēlīgs. Vislabvēlīgākie ekoloģiskās situācijas rādītāji tika atzīmēti Vācijā, Dānijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. Salīdzinoši nestabila attiecība ir vērojama Zviedrijā un Sanktpēterburgas reģionā. Nestabila situācija vētras un seismiskās bīstamības ziņā ir raksturīga Somijas un Zviedrijas krastiem. Polijas piekrastē ir zems piekrastes stabilitātes rādītājs.
Visas Baltijas valstis ir ieinteresētas stiprinātstarpvalstu attiecības, lai atrisinātu abpusēji interesējošas problēmas. Šādu problēmu ir daudz. Tie ir jautājumi, kas saistīti ar ekonomisko, demogrāfisko, vides, politisko attīstību, kā arī militārās drošības uzdevumu risināšanu. Savstarpēji izdevīga sadarbība starp Krieviju un postpadomju republikām, veidojot pārrobežu saites, veicina ekonomikas pārstrukturēšanas problēmu risināšanu un jauna ekonomiskā mehānisma izveidi.
Īpaši aktīvi attīstās šajā virzienātūrisma industrija. Saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā un Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Šengenas zonā palielinās iespēja organizēt apvienotas ekskursijas, nodrošināt daudzveidīgu un bagātīgāku programmu un izmantot izdevīgus tarifus. Iegādājoties ekskursijas Baltijā, varat doties vienas dienas ekskursijā uz Zviedriju ar prāmi vai ātrlaivu (izlidošana no Tallinas) vai lidot uz Eiropu.
