Laparoskopijas diagnostika: būtība un metodoloģija

Laparoskopija Diagnostika - tas ir ķirurģisksiejaukšanās, kas ietver nelielas kameras ievadīšanu vēdera dobumā, kas notiek caur nabu vai nelielu caurumu pie tā. Attēlu no kameras padod monitoram, kas ļauj ārstam uzraudzīt procesu un novērot, kas notiek iekšā. Šīs operācijas laikā varat ievadīt ne tikai vienu rīku, bet divas. Otrajā lomā ir manipulators, ar kuru ķirurgs var mainīt nepieciešamā orgāna stāvokli sīkākai pārbaudei. Katra cauruma diametrs, kas nepieciešams procedūrai, nav lielāks par 7 mm.

Diagnostiskā laparoskopija ļauj:

1. Sniedziet precīzāku iekšējo orgānu stāvokļa novērtējumu.
2. Lai diagnosticētu vai atspēkotu līķu klātbūtni olvados.
3. Nosakiet olvadu caurlaidības pakāpi.
4. Precīzi nosaka olnīcu cistu, fibroīdu un citu dzemdes audzēju lielumu. Arī šīs procedūras izmantošanu nosaka to atrašanās vieta.
5. Diagnosticēt ārpusdzemdes grūtniecību.
6. Izveidot endometriozes stadiju, kā arī noteikt galvenos slimības fokusus.
7. Noteikt iekšējo orgānu attīstības trūkumus un audzēju klātbūtni tajos.
8. Noteikt sāpes vēderā.
9. Izveidot faktoru, kas veicināja ascīta attīstību.
10. Lai diagnosticētu aknu slimību.
11. Kopumā nosaka diagnozi.

Parasti šis laparoskopijas veids ir redzams tikaigadījumos, kad ārsts nevar precīzi diagnosticēt slimību. Arī šī procedūra ir paredzēta pirms ķirurģiskas laparoskopijas (šādas operācijas ietver laparoskopisku apendektomiju), kad nepieciešams veikt iepriekšēju pētījumu.

Šāda veida diagnozei ir vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar citām pētniecības metodēm:

1. Ar šādu aptauju jūs varat precīzāk noteikt, jo īpaši, noteikt slimības raksturu.
2. Paralēli diagnozei analīzei ir iespējams ņemt daļu cistas audu vai jebkuru citu audzēju, lai to varētu sīkāk izpētīt laboratorijas apstākļos.

Laparoskopijas diagnostika, ja to salīdzinaar citām metodēm, ir dārgāks pētījums. Tā nav tik ātra un nesāpīga kā ultraskaņa, bet tai ir augstāka kvalitātes pakāpe. Jo pēc viņa ārsts jau zina pacienta diagnozi un var nekavējoties sākt ārstēšanu. Fakts ir tāds, ka ķirurģisko laparoskopiju var veikt tūlīt pēc diagnostikas vai tā laikā.

Ņemiet vērā, ka laparoskopija nav diagnostikanav nepieciešama īpaša pacienta sagatavošana. Protams, jums vispirms jāsaņem terapeita atļauja. Viņam ir jāapstiprina, ka pacientam nav slimību, kas neļauj veikt procedūru. Šķērslis var būt slikta asins recēšana (operācijas laikā var būt asinsvadu bojājumi) un sirds un asinsvadu sistēmas traucējumi (oglekļa dioksīds tiek ievadīts vēdera dobumā, kas var negatīvi ietekmēt sirds darbu).

Tātad, laparoskopijas diagnostikai ir vairāki posmi:

1. Sagatavošana Šajā laikā izņēmums ir kontrindikācijas.
2. Anestēzija Parasti tiek izmantota vietējā anestēzija.
3. Tālāk oglekļa dioksīds tiek ievadīts vēdera dobumā.
4. Tad ārsts ievieto instrumentus caur sagatavotajiem caurumiem, kuru skaits ir atkarīgs no pārbaudāmā orgāna.
5. Iekšējo orgānu stāvokļa diagnostika, improvizēto rīku tālāka ekstrakcija un oglekļa dioksīda izvadīšana no vēdera dobuma.

За время применения данной процедур негативных sekas pēc tam, kad tās praktiski nav noteiktas. Tas, kas ir iespējams pēc šādas operācijas, ir neliela asiņošana, kas rodas asinsvadu bojājumu dēļ.