Reizi gadā, janvāra beigās, sociālajā.tīklos notiek strauja aktivitāte. Odnoklassniki, VKontakte, Facebook un Twitter virmo ar foto kolāžām no skolas albuma un statusiem: “Es dodos uz tikšanās vakaru. Kas ir ar mani? ", Vai arī" Puiši! Nu jau ir pagājuši 20 gadi! Mums jātiekas un jāapspriež! " Mums dažreiz patīk tikties ar pagātni un vismaz uz īsu laiku atgriezties bērnībā.
Portāls pagātnei
Februāra pirmajā sestdienā skolas pagalmspiepilda nevis vecāki un bērni, bet bijušie studenti - cienījami vīrieši un skaistas dāmas. Šos svētkus sauc par absolventu tikšanās dienu. Un atkal zvana skolas zvans, un zeķbikses, kas kļuvušas par maziem galdiem, tiek saplēstas, un vecais skolotājs satiekas uz klases sliekšņa, un pieauguši zēni un meitenes lūkojas viens otram sejās, meklējot pazīstamas iezīmes.
"Vai tu atceries?"
Skolas absolventu sapulce vienmēr notiek zemar tādu pašu devīzi: "Vai atceraties?" Šī frāze izklausās no visām pusēm. Un visi atceras kaut ko tādu, ko visi citi jau ir aizmirsuši. Parādās senas mīlestības un sūdzības, uzvaras un sakāves, palaidnības un atklāsmes. Viss sliktais tiek piedots, labais tiek izbaudīts. Uz jautājumu: “Kā tev iet? Kur tu tagad esi?" - ir ātra atbilde un atkal atturēšanās: "Vai atceraties?"
Oficiālā daļa
Tāpat kā jebkura sevi cienoša brīvdiena, tikšanās dienaabsolventiem ir arī savi noteikumi. Un viss sākas ar svinīgu tikšanos uz skolas sliekšņa, turpinās ar koncertu un pēc ekskursijas pa skolu beidzas aiz slēgtām klases durvīm. Koncerts, kuru gatavo vadītājs, tas ir, skola, notiek ar to pašu populāro devīzi - "Vai atceraties?" Ņemot vērā, ka tie, kas gatavo koncertu, objektīvi nespēj atcerēties bijušos absolventus vai kaut ko par viņiem zina, kļūst skaidrs klišejas bezgalīgajās skolas ainās. Informācija ir vispārīga - "pogas uz krēsla", "ziepju dēlis", "atkal deuce". Mums jāatzīst, ka izlaidums nenododas oriģinalitātei un dažādībai. Tāpēc uz šīm sanāksmēm skolā nāk arvien mazāk absolventu. Visbiežāk viņi pulcējas tieši restorānā vai kafejnīcā. Lai labotu šo situāciju, nav jāgaida labvēlības no skolas, bet jāplāno sava tikšanās, jārūpējas gan par izklaidi, gan par komunikāciju.
Konkurence
Lai redzētu skolu un nodarbotos ar sevi, nevislai apniktu, jums, piemēram, pāris nedēļas pirms svētkiem jāapkopo kaudzē visi skolas gadu fotoattēli, kas kādam ir, un jādod klasesbiedriem uzdevums - savākt stāstu ar foto kolāžu no viņiem. Absolventu tikšanās dienā tiks izvēlēts labākais stāsts, un tas ar printera palīdzību vai vienkārši uz diskiem tiks reproducēts visiem. Piekrītu, starp koncertu un kafejnīcu jau būs ko darīt. Un dalība sacensībās ir labs motivators.
Komunikācija
Vissvarīgākais absolventu tikšanās brīdis,nenoliedzama ir komunikācija. Un, lai tas nenosaltu ne uz minūti, vajadzīgs “aktīvists un izskatīgs”, kurš par visiem zina visu un zina, kā vadīt sarunu. Klases tostmeistars vai, kā viņi mēdza teikt, - kultūras sektors. Ja labi padomā, katrā klasē bija šāds cilvēks. Viņam jāpiešķir gods neļaut citiem garlaikoties. Tas nenozīmē, ka viņam būtu jāsagatavo konkursi un spēles. Viņam vienkārši visu vakaru jābūt saziņā, lai ar savu uzmanību apvienotu visu klasi.
Šajos svētkos ir piezīme par skumjām.Neliels rūgtums, ka mums atkal jāatvadās no bērnības un jāatgriežas pilngadībā. Bet šī diena dod tik nebijušu enerģijas un optimisma impulsu, ka absolventu sanāksmes dienu ir vērts apmeklēt kaut vai tikai tās terapeitiskā efekta dēļ.
