Programmēšanas pamatu izpēte, pirmā lieta (labi, vai. \ Totrkārt, nākotnes programmētāji iepazīstas ar “viena dimensijas masīva” koncepciju. Pascal, tāpat kā citas valodas, ļauj jums strādāt ar šādu datu struktūru. Agrāk vai vēlāk ir nepieciešams strukturēts jebkura daudzuma uzglabāšana. Visbiežāk šī komplekta elementi pieder pie viena veida. Piemēram, studiju grupas saraksts var sastāvēt no 25 elementiem, no kuriem katrs ir virknes tipa mainīgais, kurā glabājas skolēna vārds un uzvārds.
Tas ir tieši tas, kas ļauj realizēt vienu dimensijumasīvs Paskalā, kas ir sakārtots līdzīgu elementu krājums. Jebkuram šāda secības elementam var piekļūt, izmantojot to pašu identifikatoru un vienu indeksu - secības numuru. Tāpēc šos masīvus sauc par vienu dimensiju.
Secības elementu numerācija kāparasti sākas no viena, t.i. pirmajam elementam ir kārtas numurs 1, kas ir diezgan loģiski. Tomēr, ja nepieciešams, indeksu diapazons var būt pilnīgi patvaļīgs, galvenā prasība ir, ka vai nu veseli skaitļi vai simboli (jebkura pasūtījuma veids) darbojas kā rādītāji.
Apsveriet tipiskas darbības ar vienu dimensiju masīvu:
1) Masīva apraksts Kungs - elementu skaits secībā, mas - tips, kas apzīmē 5 dimensiju viendimensijas masīvu, A - mas tipa mainīgais, t.i. mainīgs 5 dimensiju viena dimensijas masīvs
2) Secības elementu ievadīšana no tastatūras
3) secības secinājumu secinājumi ekrānā
4) Secības aizpildīšana ar nejaušu skaitļu ģeneratoru
5) Katra masīva elementa pārveidošana (modifikācija), t.i. mainot tā vērtību (sniegts piemērs, kā katru viendimensiju masīva elementu samazina par 6)
6) Secības elementu summas, šeit mainīgā, noteikšana C - elementu summa
7) Masīvu elementu skaita noteikšana, kas atbilst noteiktam nosacījumam (dots vairāk nekā 4 elementu skaita noteikšanas piemērs), šeit uz - šādu elementu skaits
8) Ekstrēma (masīva maksimālā vai minimālā elementa) noteikšana šeit min - minimālā vērtība starp masīva elementiem, uz - mazākā no masīva elementiem kārtas numurs (indekss)
Kā zināms, visiem mainīgajiemaprakstīts sadaļā Var programmā Pascal programmēšanas valodā, startējot programmai, RAM tiek piešķirts noteikts skaits baitu. To nosaka mainīgā tips, piemēram, rakstzīme aizņem vienu baitu, vesels skaitlis ir divi baiti, bet reālais tips ir četri baiti. Tāpēc gadījumā, ja masīva izmērs ir mazs, programmai nebūs nepieciešams liels RAM apjoms. Pretējā gadījumā programmētājam būs jāmeklē citi veidi, kā sakārtot masīva elementus, piemēram, failā vai kaudzē, izmantojot rādītājus.
