Sirdsapziņa ir cilvēka morālais ceļvedis

Sirdsapziņa ir cilvēka iekšējā motivācija,kas palīdz kontrolēt jūtas, attieksmi, rīcību. Persona ir iekšēja nepieciešamība uzņemties atbildību par savām darbībām, darbībām. Sirdsapziņas balsi var dzirdēt diskomforts, kad cilvēks pārkāpj viņa morāles noteikumus.

Sirdsapziņa ir sava veida kompasspalīdz personai neizkļūt no pareizā ceļa. To var arī salīdzināt ar elektrisko žogu dzīvniekiem. Tie ir uzstādīti zooloģiskajos dārzos, lai dzīvnieki netiktu izkļuvuši no barjeras. Mājdzīvnieki, pieskaroties šādai žogai, saņem nelielu strāvas noplūdi, un viņiem kļūst sāpīga. Šīs sajūtas atmiņa neļauj viņiem atkal to izdarīt. Tas pats notiek ar sirdsapziņu. Kad kādreiz izdarīts slikts akts, cilvēks sajūtas kauns, un atmiņa par to nedod tādu pašu kļūdu. Tādējādi var teikt, ka sirdsapziņa mūs pasargā no ļaunuma izdarīšanas un regulē mūsu rīcību, pamatojoties uz atmiņu un dzīves pieredzi.

Tomēr sirdsapziņa (to var viegli izsekot,citu cilvēku dzīvību vērošana) ne vienmēr pilda savas funkcijas. Piemēram, no pirmā acu uzmetiena cilvēks nedara neko nepareizu. Viņš nezaudē, nezaudē, bet tajā pašā laikā viņš saviem bērniem izturas slikti, nav rūpējies par saviem vecākiem. Viņam nevajadzētu ciest no sirdsapziņas, jo, pēc viņa domām, viņš neveic briesmīgas darbības. Šajā gadījumā ir vajadzīga nopietna palīdzība no ārpuses. Galu galā cilvēki galu galā saprot savas kļūdas, taču var būt par vēlu. Ir iepriekš jāpārprogrammē sava sirdsapziņa.

Sirdsapziņa ir sajūta, kas būtu jāstrādānākotnē, nevis agrāk. Tāpēc neuzgaidiet, kamēr tā pamostas un streikojas, jums ir jādomā par savām sekām. Tad jums nav jātiesā un jācieš atmiņās par pagātni. Lai to īstenotu, tas ir pavisam vienkāršs. Ir jāievēro daži noteikumi:

1. Nestrīdies ar sirdsapziņu. Jums ir jāatzīst savas kļūdas ar cieņu un absolūti mierīgi. Nekad nevajadzētu viņus noliegt. Tas var novest tikai pie viņu atkārtošanās.
2. Padomā pats par nākotnes plānu, kurāsīki aprakstiet savu darbību algoritmu, lai nākotnē novērstu līdzīgas kļūdas. Labākais veids, kā draudzēties ar sirdsapziņu, ir pieņemt apzinātus lēmumus un tos ievērot. Ja jūs vismaz nedaudz novirzāties no noteiktā virziena, sirdsapziņa palīdzēs atgriezties pie tā.

Pienākums un sirdsapziņa ir vieni no spēcīgākajiem motīviem. Viņi palīdzēja cilvēkiem pārdzīvot briesmīgos karus, katastrofas, epidēmijas.

Visu mūžu cilvēks attīstās, unlīdz ar viņu mainās sirdsapziņa. Pat ļoti jaunā vecumā mēs varam sniegt skaidras atbildes uz jautājumu: “Vai ir iespējams nogalināt, nozagt, maldināt?” Ir skaidrs, ka tas ir amorāli. Mūsdienu pasaulē tiek uzskatīts par nepareizu un nepieņemamu dzīvot bez labuma, dzīvojot uz citu rēķina. Aizvien vairāk domājam par pieklājību, dzīves jēgu, neatkarību, savas eksistences efektivitāti.