"Didaktisko principu" kategorija bieži vien irtiek izmantots kā identisks jēdzienam "mācību principi". Tomēr tas nav pilnīgi precīza šī jēdziena interpretācijai prasa ievērojamu izsmalcinātība, bez kura ir grūti redzēt atšķirību.
Visvairāk ir apmācības principivispārīgi pamatnoteikumi, saskaņā ar kuriem tiek izstrādāts izglītības saturs, tās organizācijas sistēma un pedagoģiskās tehnoloģijas, uz kurām balstās pedagoģiskā darbība.
Didaktika ir īpaša pedagoģijas zinātnes sadaļa, kurā tiek vērtēta satura, organizācijas un metožu (tehnoloģiju) efektivitāte izglītības procesā.
Galvenie didaktiskie principi ir paredzētilai skolotāji un pasniedzēji varētu sasniegt vissvarīgākos mācību rezultātus un lai skolēni varētu vislabāk apgūt zināšanas.
Современные дидактические принципы детерминируют gandrīz visi pedagoģiskā procesa komponenti un posmi izsaka pamatprasības izglītības mērķiem, tās saturam, metodēm, formām un mācību metodēm.
Mūsdienu pedagoģijas zinātne nosaka šādus didaktiskos principus:
- Сознательность и активность.Princips, kas paredz bioloģisko saikni un savstarpējo atkarību starp pedagoģiskās vadīšanas būtību un studenta izglītības aktivitātes līmeni, viņa radošo attieksmi pret pašu mācību procesu. Apziņa nozīmē studenta vēlmi izprast zināšanas, kuras viņš gūst, lai tos efektīvi praktiski pielietotu, un aktivitāte šajā vienotībā ir raksturīga studenta neatkarības pakāpei zināšanu izpratnē un pielietošanā.
- Skaidrības princips liecina par sekojošoskolotāja atbalsta likums pedagoģiskajā darbībā par bērnu tūlītējām un reālām idejām par apkārtējo pasauli. Pamatojoties uz šo principu, ir secinājums par jutekļu dažādo attīstības pakāpi, kā rezultātā dažādas idejas par pasauli, kas veidojas, uztverot pasauli ar jūtām.
- Системность и последовательность как принцип Tas izriet no fakta, ka cilvēks var veidot patiesi zinātnisku pasaules uzskatu tikai tad, kad viņa mācīšanās procesā veidotais pasaules attēls ir pilnīgs, organisks, izskaidrojot sarežģītās mijiedarbības un mijiedarbības.
- Zinātniskā. Šis ir princips, ka izglītības saturs jāveido, pamatojoties uz patiesi zinātniskām atziņām, kas ļauj kritiski interpretēt apkārtējo realitāti.
- Pieejamība.Šis ir princips, kas prasa nodrošināt adekvātu atbilstību un apvienošanu izglītības procesā tās organizācijas formām, bērnu attīstības individuālo parametru, viņu vecuma un psihofizisko īpašību mācīšanas metodēm. Šādu attiecību kritērijus viduslaikos formulēja Ja A. Komenskis: no vienkāršiem līdz sarežģītiem, no zināmiem līdz nezināmiem. Mūsdienu mācību tehnoloģijas, dažādi tehniskie mācību līdzekļi šodien ievērojami palielina resursus izglītības pieejamības nodrošināšanai.
- Organiskas saiknes princips starp teoriju un praksi.Viens no galvenajiem visā didaktiskajā sistēmā paredz, ka mācīšana gala mērķī kalpo indivīda socializācijas interesēm, veido personas spēju efektīvi pielāgoties mūsdienu sabiedrības sarežģītajiem un dinamiskajiem procesiem.
- Stiprības princips izvirza prasībasizglītības saturs un skolēna subjektīvā attieksme pret to. Jo interesantāk un saturīgāk tiek organizēts izglītības process, jo spēcīgāk izpaužas mācīšanās motivācija un jo stingrāk tiek asimilētas pašas zināšanas. Kopumā visu didaktisko principu pamatā ir tādu izglītības darbības mehānismu un tehnoloģiju izpratne un pielietošana, kas spēj nodrošināt augstu asimilācijas spēku.
Didaktiskie principi kopumā veido vienotu sistēmisku izglītību, kas ir viens no fundamentālajiem pamatiem, uz kura balstās izglītības aktivitātes.
