Mūsdienu krievu valoda irdažādu noteikumu un runas daļu noliktava. Protams, vietējiem iedzīvotājiem viņu mācība nav problēma, bet ārzemniekiem dažreiz ir smagi jāstrādā, lai saprastu, kāda ir viena vai otra valoda. Lielākajā daļā gadījumu nopietnas grūtības rodas tikai psiholoģijas studiju stadijā. Protams, ne tikai ārvalstu pilsoņi nesaprot, kas tas ir. Daudzi krieviski runājošie diezgan bieži sajauc dociņu, piemēram, ar īpašības vārdiem.
Sāksim ar vārdu.Pirmkārt, skolotāji vienmēr saka, ka dēlītis no darbības vārda saņēma pagaidu kategorijas. Saskaņā ar krievu valodas noteikumiem sakramaments var būt gan aktuāls laiks, gan pagātne, bet nekad nav nākotne. Dīķu tipus saņēma arī no visspēcīgākā runas daļas - darbības vārda. Nu, refleksivitāte.
Tagad mēs vēršamies uz īpašības vārdu.Šeit viss ir nedaudz vienkāršāks nekā ar darbības vārdu. Spēja mainīties pēc dzimuma, skaitļi tika iegūti tieši no šīs runas daļas. Papildus šīm svarīgākajām īpašībām partiti spēj balstīties uz īpašumtiesību principu.
ParciĦu tipus var noteikt, uzdodot jautājumu.Ja pseidītājs ir atvasināts no darbības vārda, kas atbild uz jautājumu "ko darīt?", Tad tas jāpiešķir nepilnīgajai formai. Ideāls divdzils ir veidots no darbības vārda, kas atbild uz jautājumu "ko darīt?". Kā redzat, var rasties problēmas ar divdimensiju veida noteikšanu. Bet jāatceras, ka, piemēram, no nepilnīgas formas darbības vārdiem ir iespējams veidot tikai pašreizējā un agrākā laika pagaidu pagaidu laiku. Attiecībā uz perfektu, tad no viņa jūs saņemat tikai pagātnes laika sakramentu.
Derīga līdzdalība tiek saprasta kā zīmeobjekts, kas radīja pašu darbību. Ja tiek norādīts, ka kāds cīnījās, tad tas jau ir pasīvais divdabals. Katrai no tām ir savas sufikses, kuras var izmantot, lai noteiktu viņu piederību.
Tātad reālā divdabja sufiksos ietilpst -usch, -ych, -asch, -ych, kā arī -vsh un -sh. Pasīvos divdabjus var veidot, pateicoties tādiem sufiksiem kā -em, -im, -nn-, -enn, -t.