Kas ir vārdnīca un kāda tā ir?

Valodu var salīdzināt ar konstruktoru, kurāmazākās detaļas veido lielākas, un tās savukārt ir sarežģīti un labi pārdomāti. Mazākie "kubi" vai ķieģeļi ir skaņas un burti, kas attēlo fonēmas uz burta. Tie ir vārdi, kas veido frāzes, teikumus un tekstu. Fonētika nodarbojas ar skaņām.

Bet jautājums par to, kas ir vārdnīca, mācāsleksikoloģija. Savukārt leksikogrāfija nodarbojas ar vārdnīcām, tostarp to sastādīšanas metodi. Tātad krievu valodas vārdnīca ir visu viņa vārdu kopums, viss vārdnīca. Tiek uzskatīts, ka to veido slāņi: tas ir, ir iespējams identificēt plaši lietotus un ierobežotas lietošanas vārdus. Mēs varam atsevišķi apsvērt, kāda vārdnīca ir, piemēram, reklāma, tehniskā, medicīniskā, aizņemta vai novecojusi. Atkarībā no perspektīvas, no kuras mēs novērtējam vārdu krājumu, mēs varam runāt par aktīvu un pasīvu izmantošanu.

Pirmajā gadījumā mēs runājam par visbiežāk lietotajiem vārdiem.

Кстати, таких для каждого языка не так уж и много.Tāpēc tiek uzskatīts, ka tūkstoš vārdu var apgūt 70% izpratnes un komunikācijas. Izglītotas personas vārdnīca sastāv no aptuveni vairākiem tūkstošiem (līdz 20-30 tūkst.) Vārdiem. No tiem 4-5 aktīvi tiek izmantoti ikdienas dzīvē, un mēs varam daudz vairāk saprast.

Jūs varat analizēt vārdu krājumu šajākonkrētā brīdī. Piemēram, mūsdienu krievu valodas vārdnīcai ir savas grupas, taču tas būtiski atšķiras no vienpadsmitā vai piecpadsmitā gadsimta vārdiem. Vērtējot vārdu krājumu noteiktam laikam, tas ir sinhrons aspekts.

Šajā gadījumā var atšķirt dažus slāņus.Līdztekus vispārējai dalīšanai ierobežotas lietošanas jomas kopējā un vārdnīcā to var aplūkot, piemēram, no emocionālās krāsas viedokļa. Šajā gadījumā izceļas: neitrāls, emocionāls (emocionāls), augstsirdīgs, poētisks, pazīstams, vulgārs, neķītrs vārdnīca. Ja vārdus bez emocionālām krāsām var izmantot visos stilos un jebkurā verbālās komunikācijas situācijā, tad emocionāli krāsaina ir raksturīga tikai sarunvalodā. Grāmatās, protams, tās var notikt, bet tieši kā valodu personības izpausmes līdzekli.

Promocijas darbā ziņojumā oficiālajos dokumentos vulgarisma vai neķītras valodas lietošana ir nepieņemama.

Vārdnīca var būt ierobežota unģeogrāfiski. Šajā gadījumā tiek izdalīti tā sauktie dialekti, tas ir, vārdi, kas raksturīgi tikai noteiktās vietas dialektam. Piemēram, “baklažāni” ir bieži lietotais vārds, bet Kurskas apgabala, Krasnodaras teritorijas un Dienvidkrievijas iedzīvotāji sauc par “zilajiem” dārzeņiem. Jauniešu slengs darbojas arī ar ierobežotu lietojumu vārdiem - šajā gadījumā noteiktā vecuma grupā. Medicīnas vai datoru vārdnīca ir raksturīga konkrētiem profesionāliem slāņiem. Inženieri strādā ar tehnisko vārdu krājumu.

Ja mēs skatāmies, kas ir vārdnīca, arDiakroniskais skatījums - tas ir, vēsturē - mēs varam atšķirt jaunu (neologismus), novecojušus (vēsturiskumu un archaismus) un neitrālu grupu. Vārdnīca ir bagātināta ar ienākumiem no citām valodām. Atbildot uz jautājumu par to, kas ir izcelsmes vārds, mēs saucam par aizņemto un dzimtā krievu valodu. Un tad jūs varat sadalīt vārdus, ņemot vērā attīstību: lielākā daļa no tiem pilnībā nokārtojis valodu. Piemēram, mums vārdi "piezīmju grāmatiņa" un "zīmulis" vairs nav sveši, lai gan reiz viņi ieradās no grieķu un turku valodām. Ja vārdi nav pilnībā apgūti, tad viņi runā par barbarismu ("logiem") un eksotismu ("parakstītājs", "buldurists", "pusdienas").