Bezdarbs rodas tad, kad ir mazāks darbs nekā strādājošajiem. Arī darba ņēmēju nodarbinātība tiek samazināta sakarā ar to, ka tiek ieviestas jaunas, īpaši automatizētas tehnoloģijas.
Straujš bezdarba pieaugums vērojams ekonomiskās lejupslīdes laikā. Tas notiek, ja ražošanas apjoms ir samazināts un daudzi cilvēki nokļūst tirgū, kuri izrādās atbrīvoti no darba.
Lai labāk izprastu šī jēdziena būtību, jāņem vērā bezdarba cēloņi un veidi.
Tātad iemesli ir šādi:
1) sakarā ar to, ka pārtikatiek ražoti aritmētiskā progresijā, un iedzīvotāju skaits pieaug ģeometriski (bet šeit ir "dabiska" skaitļu regulācija - epidēmija, karš, dabas katastrofa);
2) zaudējumi darbavietā;
3) jauni bezdarbnieki (piemēram, absolventi).
Pastāv brīvprātīgs, piespiedu, strukturāls, ciklisks, slēpts, hronisks un frikcijas bezdarbs. Tas nav visu veidu, bet visbiežāk tiek piešķirts ekonomikā.
Brīvprātīgs bezdarbs nozīmē atlaišanuviņa brīvas gribas darbinieks. Piespiedu saistīts ar ražošanas samazinājumu, kā rezultātā darbinieku ir ārpus darba. Strukturālais bezdarbs notiek gadījumos, kad dažās nozarēs samazināšana un izskats citiem, kad pārorientāciju uzņēmumu un to pāreju uz jauno produktu laikā, ir vērts nepieciešams nodarbināto pārkvalifikācijas vai samazināt dažus un darbā jaunus.
Cikliskais bezdarbs parādās, kadbiznesa cikli mainās. Tas pastāvīgi mainās mērogā un sastāvā. Slēptie pārstāv meistari, lauksaimnieki un strādnieki, kas nav pilna laika darbinieki. Un hroniskais bezdarbs ir nemainīgs un masveida.
Frikcijas bezdarbs ir neatbilstība starpdarba ņēmēju pāreju no viena uzņēmuma uz otru. Tas notiek arī tad, ja jūs pārietu no vienas profesijas uz citu, no vienas nozares uz otru. Varētu teikt, ka berzes bezdarbs ir visnevēlamākais bezdarba veids. Cilvēki meklē un gaida darbu, pārvietojas no vienas vietas uz otru, pārvietojas no vienas darba vietas uz otru.
Berzes bezdarbs ir darba trūkums,kas saistīta ar objektīvi nepieciešamo darbaspēka kustību. Tas notiek arī ar darbinieku sociālā statusa izmaiņām. Jūs varat apsvērt vairākas situācijas, lai labāk izprastu frikcijas bezdarbu. Piemēri:
- atlaišana, lai mainītu profesiju;
- darba ņēmējs pārceļas uz citu apdzīvotu vietu un attiecīgi viņam ir jāatkāpjas no savas iepriekšējās vietas;
- vēlme iegūt darbu citā uzņēmumā par to pašu specialitāti.
Bezdarbam ir sociālas un ekonomiskas sekas:
1) nacionālā kopprodukta apjoms atpaliek no iespējamās;
2) darbinieka kvalifikācija tiek zaudēta ar laiku.
Dabas bezdarba līmeņa laikārunāt par efektīvu nodarbinātību, kas nozīmē zināmu attiecību starp bezdarbu un nodarbinātību. Mēs varam teikt, ka tirgus sistēma ir pretrunā gan ar augsto bezdarba līmeni, gan ar pilnu nodarbinātību.
