Identitātes krīze. Jaunības identitātes krīze

Tās attīstības laikā katrs cilvēksatkārtoti saskaras ar kritiskiem periodiem, ko var pavadīt izmisums, aizvainojums, bezpalīdzība un dažreiz dusmas. Šādu apstākļu iemesli var būt dažādi, taču visizplatītākais ir subjektīvs priekšstats par situāciju, kurā cilvēki uztver tos pašus notikumus ar dažādām emocionālajām krāsām.

Krīzes psiholoģija

Problēma, kā atrast izeju no krīzesstāvoklis pēdējos gados ir nonācis vienā no nozīmīgākajām vietām psiholoģijā. Zinātnieki ne tikai meklē depresijas cēloņus un veidus, bet arī izstrādā veidus, kā sagatavot cilvēku straujām personīgās dzīves stāvokļa izmaiņām.

Atkarībā no apstākļiem, kas izraisīja stresu, izšķir šādus veidus:

1. Attīstības krīze ir grūtība, kas saistīta ar pāreju no viena pabeigta attīstības cikla uz nākamo.
2. Traumatiska krīze var rasties pēkšņu intensīvu notikumu rezultātā vai kā fiziskas veselības zaudēšanas slimības vai traumas rezultātā.
3. Zaudējumu vai atdalīšanas krīze - izpaužas arīpēc mīļotā nāves vai piespiedu ilgu šķiršanos. Šī suga ir ļoti stabila un var ilgt daudzus gadus. Bieži notiek bērniem, kuru vecāki ir šķīrušies. Ja bērni piedzīvo tuvinieku nāvi, krīzi var saasināt, domājot par viņu pašu mirstību.

Katras krīzes stāvokļa ilgums un intensitāte ir atkarīga no cilvēka individuālajām gribas īpašībām un viņa rehabilitācijas metodēm.

Vecuma krīzes

Ar vecumu saistīto traucējumu īpatnība ir tā, ka tiem ir īss periods un tie nodrošina normālu personības attīstības gaitu.

Katrs no posmiem ir saistīts ar subjekta pamatdarbības maiņu.

1. Jaundzimušo krīze ir saistīta ar bērna pielāgošanos dzīvei ārpus mātes ķermeņa.
2. 1 gada krīze ir pamatota ar mazuļa vajadzību parādīšanos un viņa spēju palielināšanos.
3. 3 gadu krīze rodas no bērna mēģinājuma izveidot jauna veida attiecības ar pieaugušajiem un izcelt viņa paša “es”.
4. Septiņu gadu krīzi izraisīja jauna veida darbības parādīšanās - studijas un studenta stāvoklis.
5. Pubertātes krīzi attaisno pubertātes process.
6. 17 gadu krīze jeb jaunības identitātes krīze rodas no nepieciešamības pēc neatkarīgiem lēmumiem saistībā ar iziešanu pieaugušā vecumā.
7. Cilvēkiem, kuri izjūt sava dzīves plāna neizpildi, parādās 30 gadu krīze.
8. 40 gadu krīze ir iespējama, ja netiek atrisinātas problēmas, kas radušās iepriekšējā kritiskajā periodā.
9. Pensionēšanās krīze rodas tāpēc, ka jūtama pieprasījuma trūkums pēc personas, kamēr tiek saglabāta viņa darbspēja.

Cilvēka reakcija uz krīzi

Grūtības kādā no periodiem noved pie emocionālās sfēras pārkāpuma, kas var izraisīt 3 veidu reakcijas:

• Tādu emociju rašanās kā vienaldzība, melanholija vai vienaldzība, kas var liecināt par depresijas stāvokļa parādīšanos.
• Tādu destruktīvu sajūtu rašanās kā agresija, dusmas un izvēlīgs raksturs.
• Ir iespējams arī atkāpties sevī, parādoties bezjēdzības, bezcerības, tukšuma izjūtai.

Šāda veida reakcijas sauc par vientulību.

Jaunības attīstības periods

Pirms parsēt vecuma periodu no 15 līdz 17 gadiempārliecinieties, ka precīzi saprotat terminu “identitāte”. Jaunība un krīze ir praktiski neatņemami jēdzieni, jo apstākļi, ar kuriem pusaudzis saskaras šajā periodā, prasa apgūt jaunus darbības veidus un reakcijas uz situācijām formas.

Identitāte ir identificēt sevi arnacionālās, reliģiskās, profesionālās grupas vai apkārtējie cilvēki. Tādējādi identitātes krīze, kas izpaužas pusaudža gados, nozīmē vai nu apkārtējās pasaules izpratnes integritātes, vai arī savas sociālās lomas samazināšanos.

Jaunību raksturo pieaugumspaškontrole un pašregulācija, kas noved pie neaizsargātības, pateicoties kritiskam sava izskata vai spēju novērtējumam. Šī perioda galvenā darbība ir zināšanas par apkārtējo pasauli, un galvenais jaunais veidojums ir profesijas izvēle.

Identitātes krīzes izpausme

Lai padziļināti izprastu, kas ir identitātes krīze, jāapsver, kādas ir tās izpausmes pusaudža gados:

1. Bailes no ciešas komunikācijas ar citiem cilvēkiem, pašizolācija, tikai formālu attiecību veidošanās.
2. Nenoteiktība viņu spējās, kas izpaužas vai nu pilnīgā atteikumā mācīties, vai pārmērīgā dedzībā par to.
3. Harmonijas zaudēšana ar laiku. Tas izpaužas bailēs no nākotnes, vēlmē dzīvot tikai šodienai vai tiekšanās tikai nākotnē, nedomājot par tagadni.
4. Ideāla "es" neesamība, kas noved pie elku meklējumiem un to pilnīgas kopēšanas.

Identitātes krīze

Pēc lielākās daļas psihologu domām, krīzepusaudža gadus attaisno apziņas filozofijas parādīšanās. Šajā periodā jebkuru darbību pavada daudzas pārdomas un šaubas, kas traucē enerģiskai darbībai.

Aprakstot identitātes krīzi, Ēriksons atzīmēja, ka tieši viņš ir izšķirošs personības veidošanā.

Ietekmē jauni sociālie unbioloģiskie faktori, jauni vīrieši nosaka savu vietu sabiedrībā, izvēlas savu nākotnes profesiju. Bet mainās ne tikai viņu uzskati, apkārtējie arī pārdomā savu attieksmi pret sociālajām grupām. To attaisno arī būtiskas izmaiņas pusaudžu izskatā un briedumā.

Tikai identitātes krīze, pēc Ēriksona domām, varnodrošināt holistiskas personības izglītību un radīt pamatu perspektīvas karjeras izvēlei nākotnē. Ja šī perioda beigām nav izveidoti atbilstoši apstākļi, var rasties noraidījuma ietekme. Tas izpaužas naidīguma izpausmē pat pret tuvu sociālo vidi. Tajā pašā laikā identitātes krīze jauniešos izraisīs trauksmi, postījumus un izolāciju no reālās pasaules.

Nacionālā identitāte

Katrā sociālajā grupā laikāpagājušā gadsimta laikā nacionālās identitātes krīze ir kļuvusi arvien acīmredzamāka. Etniskā piederība atšķiras pēc nacionālā rakstura, valodas, cilvēku vērtībām un normām. Šī krīze var izpausties gan indivīdā, gan visos valsts iedzīvotājos.

Starp nacionālās identitātes krīzes galvenajām izpausmēm ir šādas:

1. Vēsturiskā pagātne netiek novērtēta. Šīs izpausmes galējā forma ir mankurtisms - nacionālo simbolu, ticības un ideālu noliegšana.
2. Neapmierinātība ar stāvokļa vērtībām.
3. Slāpes pēc tradīciju laušanas.
4. Neuzticēšanās valdībai.

Visu iepriekš minēto izraisa vairāki iemesli, piemēram, dažādu dzīves jomu globalizācija, transporta un tehnoloģiju attīstība un iedzīvotāju migrācijas plūsmu pieaugums.

Tā rezultātā identitātes krīze noved piecilvēki pamet savas etniskās saknes, kā arī rada apstākļus nācijas sadrumstalotībai daudzās identitātēs (pārnacionālā, transnacionālā, subnacionālā)

Ģimenes ietekme uz identitātes veidošanos

Jaunā vīrieša identitātes veidošanās galvenā garantija ir viņa neatkarīgās pozīcijas rašanās. Ģimenei tajā ir svarīga loma.

Pārmērīga aizbildnība, aizsardzība vai aprūpe, nevēlēšanās dot bērniem brīvību tikai saasina viņu identitātes krīzi, kā rezultātā rodas psiholoģiska atkarība. Viņas izskata dēļ jaunieši:

• pastāvīgi pieprasa uzmanību apstiprinājuma vai pateicības formā; ja nav uzslavas, viņi koncentrējas uz negatīvu uzmanību, piesaistot to ar strīdu vai opozīcijas uzvedības palīdzību;
• meklēt apstiprinājumu par viņu darbību pareizību;
• tiecieties pēc ķermeņa kontakta pieskāriena un turēšanas veidā.

Attīstoties atkarībai, bērni paliek emocionāli atkarīgi no vecākiem, viņiem ir pasīva dzīves pozīcija. Viņiem nākotnē būs grūti izveidot savas ģimenes attiecības.

Vecāku atbalstam jaunietim vajadzētu būt viņa nodalīšanai no ģimenes un pilnīgas atbildības uzņemšanās par viņa dzīvi.