Darba inspekcija ir neaicināts viesis, nopietns unnav vēlams. Vadītāju uzņēmumi un uzņēmumi pārstāvji no federālās darba inspekcijas, kā likums, nepatīk un baidās. No vadības viedokļa darba inspekcija gandrīz vienmēr atradīs iespēju atrast vainas ar jebkādām, pat visnakainākajām kļūdām dokumentācijas jomā vai atklās pastāvošos darba ņēmēju tiesību pārkāpumus. Un tie principā šodien pastāv gandrīz visos uzņēmumos. Lai pēc iespējas nesāpīgāk pārbaudītu darba inspekciju, uzņēmuma vadībai ne tikai rūpīgi jāievēro tiesību akti, bet arī labi jāzina pamatakti, kas veido šīs iestādes darbības pamatu.
Organizācijas vadībai vajadzētu atcerēties,ka darba inspekcijai ir tiesības veikt regulāras pārbaudes tikai reizi divos gados. Ja mēs runājam par mazu uzņēmumu, tad tā vadītāji var sagaidīt plānoto pārbaudi tikai trīs gadus pēc reģistrācijas.
Revidenti parasti brīdina par manu vizītidažas dienas pirms procedūras uzsākšanas tomēr dažos gadījumos darba inspekcija var parādīties bez brīdinājuma. Tas ir īpaši izplatīts gadījumos, kad tiek pārbaudīta uzņēmuma darbinieku sūdzība. Šāda darba inspekcijas pārbaude tiek uzskatīta par neplānotu. Par iesniegto sūdzību šai iestādei ir pienākums reaģēt mēneša laikā. Pati sūdzība ir iesniegta rakstiski, norādot darbinieka vārdu, uzvārdu, uzvārdu un mājas adresi, kuram ir prasības pret uzņēmumu. Šie dati ir konfidenciāli, tos var izpaust tikai ar sūdzības iesniedzēja rakstisku piekrišanu.
Vēl viens neplānotas pārbaudes veids ir prokuratūras uzdevums. Tas ir sagaidāms, ja uzņēmumā ir izdarīti nopietni Darba likuma pārkāpumi.
Neplānotie ietver ts kontroles pārbaudes. Tie tiek veikti, lai kontrolētu revīzijā konstatēto pārkāpumu novēršanu.
Darba pārbaude var pēkšņitajos gadījumos, kad tam ir spēcīga informācija, ko pamato ar būtiskiem pierādījumiem par nelabvēlīgu apstākļu esamību uzņēmumā, kas apdraud darbinieku veselību vai dzīvību, kā arī par kaitējumu videi.
Uzņēmumā notiekošo nelaimes gadījumu inspekcijas darba inspekcija jāklasificē kā atsevišķa kategorija.
Šim ķermeņa pārstāvim jābūtlai veiktu šādu procedūru un sertifikāciju. Ja pārbaudītā uzņēmuma vadībai rodas šaubas par darba inspekcijas pārstāvja darbību likumību un likumību, vislabāk ir tieši sazināties ar darba inspekciju un noskaidrot visas procedūras nianses.
Tā maksimālais termiņš ir ne vairāk kā viens mēnesis. Šo periodu var pagarināt tikai izņēmuma gadījumos.
Ko pārbauda darba inspekcija? Pirmkārt, uzņēmuma dibināšanas dokumentu reģistrācijas pareizības noteikšana. Turpmāk auditori interesēsies par koplīgumu un darba līgumu stāvokli, viņi pārbaudīs darba grāmatu uzskaites un uzglabāšanas noteikumus, tajos esošo ierakstu atbilstību ierakstiem pasūtījumos. Tāpat tiks pārbaudīti visi personāla uzskaites dokumenti un dokumenti, kas reglamentē uzņēmuma darbinieku atpūtas un darba normas. Algu izmaksas jautājums netiks atstāts bez revīzijas uzmanības. Aprakstītais pārbaudes plāns tiek uzskatīts par standartu, taču īpašu apstākļu gadījumā tajā var veikt izmaiņas un papildinājumus.
Noslēgumā darba inspekcija sastāda aktukas norāda visus veiktā darba rezultātus. Pārkāpumu gadījumā tiek sastādīts rīkojums to novēršanai un sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, saskaņā ar kuru uzņēmuma vadībai var uzlikt naudas sodu. Summa ir atkarīga no konstatēto pārkāpumu skaita un smaguma.
Lai izvairītos no nepatikšanām un milzīgiem maksājumiemsoda naudas, uzņēmuma vadībai rūpīgi jāuzrauga visu darba likumu īstenošana un pienācīgi jāuzskaita uzskaite un personāla dokumentācijas izpilde.
