Līgums starp darba ņēmēju un darba devējuir oficiāls dokuments, kas apstiprina sadarbības noslēgšanu starp abām pusēm ar noteiktiem nosacījumiem. Informācija par tiem ir obligāta, kas noteikta šajā līgumā. Turklāt šeit ir norādīti pušu pienākumi un viņu tiesības. Tātad, sīkāk apsverim informāciju, kuru labāk noteikt, sastādot darba līgumu ar pārdevēju.
Izveidot darba līgumu ar pārdevēju, ļoti daudzir svarīgi atcerēties potenciālajam darbiniekam uzlikto atbildību. To var iedalīt daļēji un pilnīgi. Pirmajā gadījumā pārdevējs būs atbildīgs tikai par īpašumu, kas tam uzticēts darba maiņas laikā. Ja darba devēja īpašums tiek jebkādā veidā bojāts, atlīdzības atgūšana no darba ņēmēja nevar pārsniegt viņa mēnešalgu. Ja līgums ar pārdevēju nozīmē pilnīgu finansiālo atbildību, vadītājam būs visas tiesības no viņa atgūt visu bojāto īpašumu vērtību.
Turklāt, sastādot darba līgumuir iespējams noteikt pārdevēja efektivitātes saistību ar uzņēmuma izveidotajiem plāniem. Piemēram, izpildot vai pārsniedzot vadītāja noteiktos pārdošanas apjomus, darbiniekam tiek izmaksāta papildu piemaksa. Gadījumā, ja netiek izpildīts uzdevums pārdot produktus pārdevējam, naudas sodu var uzlikt noteiktas procentuālās daļas ikmēneša prēmijas apmērā. Arī darba līgumā ir iespējams precizēt konkrētus līguma izbeigšanas iemeslus, ja tie atšķiras no civilkodeksa normām, bet ir raksturīgi nozarei, kurā notiek pārdošana. Šos noteikumus var formulēt uzņēmuma juridiskajā nodaļā, ņemot vērā vadītāja prasības. Darba līgumā ar direktoru parasti ir informācija par līdzīgām pilnvarām.