Krievijas Federācijā, neskatoties uz to, kaliels skaits lauksaimniecībā iesaistīto cilvēku nav efektīvu likumu, kas regulētu daudzas agrorūpniecības kompleksa jomas. Darba aizsardzība lauksaimniecībā ir viens no jautājumiem, kas vispār nav atrisināts federālajā līmenī. Neskatoties uz to, ka visā valstī ir 27898 lauksaimniecības uzņēmumi. Praktiski divās trešdaļās no šiem uzņēmumiem ir ne tikai agrokompleksi, bet arī kompleksi lauksaimniecības tehnikas remontam un uzturēšanai (200 no šiem uzņēmumiem ir ne tikai garāžas vai darbnīcas, bet arī remonta un mehāniskās iekārtas). Tas ļauj ieviest šādus uzņēmumus, lai samazinātu darba vietu drošību vienā rindā ar vidēju un mazu rūpniecisko ražošanu. Tomēr darba aizsardzība lauksaimniecībā sakarā ar vairāku likumu pieņemšanu valsts līmenī izslēdz vadītāju atbildību un darba disciplīnas normu un noteikumu ievērošanas kontroli. Mēs runājam par to, ka nav iekļauts "Krievijas Lauksaimniecības ministrijas noteikumos", kas tika publicēts un pieņemts jaunajā izdevumā par vienu no galvenajām saitēm (tika atcelts darba aizsardzības departaments), kura mērķis ir nodrošināt darba aizsardzību lauksaimniecībā. Tagad darba aizsardzība lauksaimniecībā ir Krievijas Federācijas Sociālās attīstības un veselības ministrijas jurisdikcijā. Tomēr šī ministrija vispār vismaz šobrīd neatrisina šo jautājumu.
Tāpēc, kad darba aizsardzība notiek lauku apvidosValstī vienkārši nav lauku saimniecības. Neapmierinoša statistika par traumām lauksaimniecībā. Turklāt saskaņā ar to pašu oficiālo statistiku gandrīz katrs piektais kaitējums lauksaimniecībā ir letāls. Galvenajām lauksaimniecības nozarēm nav īpašu dokumentu, kas reglamentētu viņu darbību šajos jautājumos. Piemēram, termini "darba aizsardzība augkopībā" un "darba organizācija lopkopībā" jau sen ir aizmirsti un nav atrodami oficiālajos dokumentos.
Šāds stāvoklis apdraudar darba aizsardzību saistīto jautājumu nozīmīgums ir tieši pretrunā ar Konstitūcijas un Darba kodeksa prasībām. Tā kā sadaļā par sociālo statusu ir skaidri izklāstīti noteikumi par darba aizsardzību valstī kopumā, tajā ir aprakstīti ne tikai federālā, bet arī mazākā reģionālā līmeņa mehānismi.
Šāda valsts iestāžu politika(vietējās un centrālās izpildvaras iestādes) nepalīdz uzlabot lauksaimniecības darbinieku drošību un aizsardzību, ieskaitot personālu, kas strādā uzņēmumos, kuri nodarbojas ar agrotehnisko iekārtu aprīkojuma un iekārtu remontu un apkopi.
В связи с этим для того, что бы охрана труда в lauksaimniecību atzina oficiālā līmenī un ļāva efektīvi reglamentēt darba procesus lauksaimniecības uzņēmumos, tika izteikti vairāki priekšlikumi. Viņi saka:
1. Jaunajā regulā par Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministriju ir nepieciešams pārskatīt un atjaunot sadaļu par Darba aizsardzības ministrijas pienākumiem, ņemot vērā tirgus ekonomiku.
2. Atjaunot nodaļu (dienestu), lai nodrošinātu darba aizsardzību nozarē, kurai vajadzētu būt vienādām visā vertikāli no augšas uz leju, ņemot vērā arī tirgus attiecības.
3.Reģionos attiecīgajai ministrijai būtu jāīsteno pastāvīga politika darba aizsardzības uzlabošanai uzņēmumos, vienlaikus koncentrējot uzmanību un uzdevumus uz vidējiem un maziem lauksaimniecības uzņēmumiem, kā arī uz mazajām un privātajām saimniecībām.
4.Nepārtraukti vākt un analizēt informāciju par traumām darbā un arodslimībām visās lauksaimniecības nozarēs. Pēc tam publicējiet reglamentētus dokumentus ar šādas analīzes rezultātiem un priekšlikumiem (prasībām), lai novērstu šādus gadījumus, vai kuru mērķis ir samazināt šādu gadījumu skaitu. Šim nolūkam ir jāizveido dažādas brošūras un rokasgrāmatas reģionu uzņēmumu vadītājiem un vietējo izpildvaru pārstāvjiem.
Papildus iepriekš minētajiem priekšlikumiem mēs esam nesākuši aprakstīt daudzus citus, jo tie atkārto iepriekš rakstīto būtību ar izpildītāju un mehānismu specifikāciju.
