Фразеологизмы – выражения, устойчивые сочетания vārdi, kuros atsevišķu komponentu nomaiņa nav pieņemama. Rakstā sniegts šo dizainu apraksts, dota klasifikācija. Tiks apskatīti arī frazeoloģisko vienību piemēri krievu valodā un sniegta vēsturiskā informācija. Īpaša nozīme tiks piešķirta ātruma grupu īpašībām.
Для начала следует сказать, что изучает данные dizaina skolas priekšmets "krievu valoda" (2 klase). Fraseologismus vispirms aprakstīja Čārlzs Balijs (franču valodnieks). Tieši viņš definēja šīs konstrukcijas. Viņš arī paskaidroja, ka šie pagriezieni ir pretēji frazeoloģiskajām grupām. Dažas no tām var radīt dažādas kombinācijas. Īsumā šāda ir frazeoloģisko vienību izcelsme. Tālāk mēs sīkāk aplūkojam struktūru grupas.
Kas ir frazeoloģisms krievu valodā?Pēc tam to noteica pašmāju valodnieks Viktors Vinogradovs. Viņš konstatēja, ka visas šīs revolūcijas ir sadalītas vairākās grupās. Pirmo sauc par apvienošanos jeb idiomām, otro sauc par “vienotību”, bet trešo - par “kombinācijām”. Vinogradova kolēģis Nikolajs Šanskis šai klasifikācijai pievienoja vēl vienu sugu, ko sauc par “frazeoloģiskām izpausmēm”.
Apsverot jautājumu par to, kas ir frazeoloģiska vienībakrievu valodā jāpiemin šīs konstrukcijas īpašības. Šī kombinācija ir vesela struktūra, kuru nevar atdalīt. Tajā parasti sastāvdaļu permutācija ir nepieņemama. Šis īpašums var izpausties dažādos veidos. Parasti, sadalot, nav iespējams saprast, ko nozīmē frazeoloģiskā vienība. Konstrukcijas nozīme tiek zaudēta, ja paļaujaties uz atsevišķiem vārdiem, precīzāk, uz to definīciju. Leksikalizācija ir process, kas parastu frāzi pārvērš stabilā konstrukcijā. Izmantojot šo procesu, var apkopot frazeoloģiskas vienības. Apskatāmajām struktūrām ir vairākas konsekventi apkopotas īpašības. Apkopojot pamatinformāciju par to, kas ir frazeoloģiskā vienība krievu valodā, jāsaka, ka katrai kombinācijai piemīt reproducējamības, stabilitātes, supervārdiskuma un piederības valodas nominatīvajam sarakstam īpašības.
Šī kombinācija ir dizainskuru vērtību nevar aprēķināt, pamatojoties tikai uz tā atsevišķo komponentu noteikšanu. Tas ir saistīts ar faktu, ka kombinētie elementi ir zaudējuši savu neatkarību. Tie ietver, piemēram, tādu konstrukciju kā "Sodoma un Gomora", kas apzīmē pārmērīgu satricinājumu un troksni. Dažas idiomas var klasificēt kā arhaismus. Ikviens zina tādas frazeoloģiskas vienības -piemērus kā "sist īkšķus uz augšu", kas nozīmē apjukt (burtiskā nozīme - apaļkoku sagatavošana, lai no tiem izveidotu sadzīves priekšmetus). Idioma "slipshod" tiek uzskatīta par populāru, kurā teikts, ka kaut kas tiek darīts slikti. Mūsu laikā šīs frazeoloģiskās vienības ir aktuālas, taču to burtiskā nozīme daudziem nav skaidra.
Šis īpašums tiek uzskatīts par pamatu visiem pārējiem.frazeoloģisko vienību īpašības. Emocionalitāte, vērtīgums un izteiksmīgums rodas no attēliem. Pakavēsimies pie šīm īpašībām sīkāk. Emocionalitāte frazeoloģijā ir tāda, ka stabila izteiksme spēj ne tikai raksturot objektu vai personu, bet arī parādīt runātāja attieksmi pret to. Emocionalitāte rada tādu īpašību kā vērtējamība. Šajā ziņā visas stabilas kombinācijas var iedalīt divās kategorijās: tajās, kurām ir pozitīva īpašība, un tajās, kurās ir negatīvs spriedums. Pirmās grupas izteicieni var apzīmēt apstiprinājumu (kā frāzoloģiskajā vienībā "asinis un piens"), cieņu ("nolikt galvu") un apbrīnu ("domu pavēlnieks"). Otrās kategorijas konstrukcijas izsaka ironiju (piemēram, "nes ūdeni ar sietu") un nicina ("biroja žurka"). Savukārt izteiksmīgums parāda, cik lielā mērā šī īpašība izpaužas. Piemēram, frazeoloģiskā vienība "tīrākais ūdens" nozīmē "patiess, uzticīgākais".
Runājot par to, kas ir frazeoloģiska vienība krievu valodāvalodā, jāsaka par šo struktūru sadalīšanu divās galvenajās grupās. Pirmais ietver starpstilu pagriezienus. Tos var izmantot jebkurā jomā un jebkurā runas stilā. Otrajā grupā ir sarunvalodas un ikdienas kombinācijas. Šādi dizaini visbiežāk tiek izmantoti ikdienas dzīvē. Īpaši izceļas vēl viena grupa - grāmatu frazeoloģiskās vienības. Tos izmanto tikai literārā runā. Frazeoloģismi krievu valodā var attēlot gan teikumus, gan frāzes.
Šo terminu sauc par noteiktu stabiluvārdu kombinācija, kurā katrs komponents ir saglabājis savu atsevišķo nozīmi. Un visa apgrozījuma nozīme tiek veidota, pamatojoties uz elementu nozīmes apvienošanu. Frazeoloģiskajai vienotībai, tāpat kā parastajām konstrukcijām, nav attēlu īpašību. Visiem šī izteiciena komponentiem ir tieša nozīme, un tie kopā rada tēlainu tēlu.
Ja mēs sīkāk aplūkosim frazeoloģiskovienotību, tad varam secināt, ka to pamatā ir jebkuri ceļi, kas izpaužas kā metafora. Šādu izteicienu piemēri ir vārdu "grauž zinātnes granītu" un "iet ar straumi" kombinācijas. Lai gan vārdiem šeit ir sava nozīme, vienreizējas lietošanas gadījumā tiem nav semantiskas slodzes. Mijiedarbojoties, viņi izveido vienu attēlu. Šādu izteicienu īpatnība ir tāda, ka ārzemnieki var saprast viņu burtisko tulkojumu. Tajā pašā laikā frazeoloģiskās vienības joprojām nevar iedalīt mazākās lingvistiskās vienībās un vārdu secību tajās nevar mainīt. Ja jūs mēģināt aizstāt jebkuru vārdu ar sinonīmu, tad izteiciens vairs nebūs frazeoloģiska vienība. Tātad, ja jūs lietojat kombināciju "grauž zinātnes granītu" un aizstājat tajā vārdu "granīts" ar, piemēram, "bazalta", tad nozīme tiks zaudēta. Tomēr ir situācijas, kad šādi pielāgojumi vienkārši nedaudz maina (paplašina vai sašaurina) frazeoloģiskās vienības nozīmi. Piemēram, "iekrīt ēsmā" un "ieķerieties tīklā". Frazeoloģisko vienotību iezīme tiek uzskatīta par to, ka tās ļauj pārtraukt izteiksmi ar oficiāliem un pat neatkarīgiem vārdiem. Jūs varat aizstāt "sevi, viņus, kādu" pēc kārtas ", lai panāktu baltu siltumu". No kombinācijas "ūdens ielešana dzirnavās" jūs varat izveidot kombinācijas "ūdens ieliešana savās dzirnavās", "... viņa dzirnavās", "... kāda cita dzirnavās".
Šīs konstrukcijas tiek izprastas kā tādasfrazeoloģiskas vienības, kas sastāv no vārdiem, kuriem ir brīva nozīme, un tām, kurām ir definīcija, kas tiek izmantota tikai konkrētā paziņojumā. Kombinācijas kopā ar vienībām, kas ir stabilas konstrukcijas, savu definīciju iegūst no atsevišķu vārdu nozīmju kopuma.
Frazeoloģisko kombināciju iezīme irka viņiem ir atļauts mainīt vārdu krājumu. Dažus elementus var noņemt, mainīt uz sinonīmiem un citiem valodas elementiem. Piemēram, ir frazeoloģiskas vienības "dedzināt ar mīlestību", "sadedzināt ar kaunu", "sadedzināt ar naidu". Kā redzat, paziņojuma otrajā daļā var aizstāt jebkuru vārdu. Tomēr pirmajam ar vārdu "izdegt" ir jāpaliek nemainīgam. Tāpēc ir divu veidu veidojošās frazeoloģiskās kombinācijas - nemainīgas un mainīgas. Tajā pašā laikā ne visi vārdi ir mainīgi. Ir izcelts noteikts skaits šādu izteiksmes daļu. Tātad kombināciju "dedzināt aizraušanās" var uzskatīt par vispārinātu iespēju visām iepriekšminētajām konstrukcijām. Turklāt mainīgās daļas ir atļauts aizstāt ar sinonīmiem. Izteicienā "izdeg no kauna", nevis "kaunu", jūs varat aizstāt ar "kaunu" vai "kaunu".
Fraseoloģiski izteicieni ir tādiapgriezieni, kas brīvi sadalīti daļās. Turklāt šie elementi ir neatkarīgi un tiem ir noteikta nozīme atsevišķi no paziņojuma. Šādas konstrukcijas ir stabilas, runā tās tiek izmantotas noteiktā vārdnīcā. Frazeoloģiskie izteicieni tiek izmantoti pilnu teikumu veidā, kuriem ir uzmundrinoša nozīme vai kaut kāds secinājums. Tāpēc šo definīciju var saukt par aforismu un sakāmvārdu. Turklāt frazeoloģiskajiem izteicieniem pieder gan profesionalitāte, gan runai raksturīgie klišeji. Pēdējās ietver vēlmes, piemēram, "visu to labāko", "tiekamies drīz". Ne visi valodnieki piekrīt šo izteicienu piederībai frazeoloģiskajām vienībām, jo tiem nav stabilu struktūru galvenās īpašības.
Kopš tā laika dažādās valodās pastāv frazeoloģismijau sen. Tomēr tiem nebija precīzas un vienotas definīcijas. Un tikai no 18. gadsimta beigām to apzīmēšanai sāka parādīties liels skaits sinonīmu. Piemēram, šādas konstrukcijas sauca par "nozvejas frāzi", "idiomu", "aforismu". Pats Mihails Lomonosovs, kurš labprāt veidoja plānu mūsu valodas vārdnīcai, uzskatīja, ka attiecīgie pagriezieni ir tā neatņemama sastāvdaļa. Tikai pirms dažām desmitgadēm idiomas sāka padziļināti pētīt. Līdz pagājušā gadsimta vidum zinātnieki varēja tikai spriest un izdarīt pieņēmumus par frazeoloģisko vienību īpašībām un īpašībām.
Milzīgs darbs pie noteiktu izteiksmju izpētesdarījis valodnieks Viktors Vinogradovs. Tas bija tas, kurš izveidoja visu revolūciju klasifikāciju pēc to īpašībām. Frazeoloģija nav pilnībā izpētīta, tās jaunās šķautnes joprojām tiek atvērtas. Mūsdienu valodnieki nevar pieņemt vienu konkrētu frazeoloģiskās vienības definīciju, izvirzot jaunas versijas. Turklāt daži zinātnieki uzskata, ka stabilas struktūras ir jāsadala divos jēdzienos. Pirmais tiek uzskatīts par specifiskāku, un tam tiek piedēvētas tikai idiomas. Otrais ir plašāks. Tas var ietvert gan sakāmvārdus, gan teicienus. Skolās fiksētos izteicienus sāk mācīties otrajā klasē. Frazeoloģismi ir stabilas kombinācijas, kas rotā runu. Tas ir, ja jūs neveicat padziļinātu izpēti, tad idiomas var definēt šādi. Šie nedalāmie izteicieni ar leksisko nozīmi, kas apzīmē parādības, īpašības, stāvokļus un zīmes, krievu valodā ir sastopami diezgan lielā skaitā. Tie visi padara runu gaišāku un emocionālāku.
