Balta, garšas pulveris, kas saspiež saspiešanas laikā, ir ciete. Kas
Ķīmiskais sastāvs norāda uz cietiogļhidrāti. Tas ir dabisks polimērs, kas galvenokārt sastāv no cc-D-anhidroglikozes atlikumiem. Cietes graudi ir sadalīti divos veidos: amilopektīni un amilozes. Šī sastāva dēļ parasti ir cietes kļuvusi viskoza vai elastīga plēve, saskaroties ar karstu ūdeni. Ciete, kas ražota no dažādām izejvielām, ir atšķirīga graudu izmēra, struktūras un izturības molekulārās saites, neskatoties uz to identisko izskatu. Visbiežāk tās ir kartupeļu un graudaugu cietes.
Kā jau minēts, kartupeļu cietevisbiežāk ēdiena gatavošanā un kosmetoloģijā. Turklāt tas ir diezgan pieprasīts farmakoloģijā, kas ir ziedes, tabletes, pulveri un citas zāles. Šo produktu iegūst no pašiem bumbuļiem. Tas ir bagāts ar diētisko šķiedru, ogļhidrātu, olbaltumvielu, fosfora, kalcija un PP grupas vitamīniem. Pateicoties savelkošajām, apvalkojošajām un mīkstinošajām īpašībām, šis pulveris tiek veiksmīgi izmantots kuņģa-zarnu trakta ārstēšanai: tas aptver kuņģa sienas, mazina iekaisumu un mazina zāļu negatīvo ietekmi. Attiecībā uz ārējo lietošanu cieti lieto, lai samazinātu apdegumu, ādas slimību un dermatīta sāpes un niezi. Diezgan bieži tas darbojas kā viena no terapeitisko un profilaktisko sejas un matu masku sastāvdaļām. Ar iekšējo cietes uzņemšanu novēro holesterīna līmeņa pazemināšanos un asinsspiediena stabilizāciju, un uz to balstīti skūpsti ir galvenais uztura uzturs.
Otrajā vietā pēc kartupeļiem (pēc saturacietes) ir labība. Visbiežāk ir kvieši, rīsi un kukurūza. Citi cieti saturoši pārtikas produkti ir jutīgāki pret laika apstākļiem, tāpēc tie aug vietās ar noteiktu klimatu. Starp tiem ir mieži, rudzi, auzas, griķi, sorgo un prosa.